TELOS sarunas

Folgen

• Saruna par Livoniju I 26.05.2026 1Std. 40Min.

  Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/ Agnese Irbe sarunājas ar vēsturnieku Andri Levānu un Ventu Zvaigzni par Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājiem viduslaikos, agrīnajā Livonijas veidošanās periodā un kristianizācijas procesu. Levāns iesāk sarunu ar tēzi, ka “nav nekā svarīgāka par Livoniju – vietu un kontinentu, kur mēs, tagadnē pazaudējušies, varam sevi atrast”, savukārt Zvaigzne pastāsta, kādā veidā Livonija dzīvo viņā. Sarunas sākumā aplūkota daba, ainava un agrīnie ceļi, kā arī versijas par H. Stroda citēto hipotēzi, ka “senlatviešu” bija skaitā ap 135 000. “Senlatviešu” pieminējums aizsāk diskusiju par šī jēdziena lietošanas pieņemamību, Levānam argumentējot, ka tā ir prāta konstrukcija, kas radusies 19. gadsimtā, Irbei sūdzoties, ka tā mūsu priekšteči, kuru valodā mēs sarunājamies, tiek izdzēsti no vēstures, savukārt Zvaigznem norādot, ka pastāv, cita starpā, nozīmīgi ģeopolitiski iemesli kaut kādā veidā uzsvērt, ka mēs, latvieši, esam šīs zemes pamatiedzīvotāji, kurus ar četrām senajām ciltīm – latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem un kuršiem – saista teritoriāla, valodiska un vismaz daļēji ģenētiska nepārtrauktība. Tad sarunbiedri pievēršas Romas latīņu kristietības ienākšanai no morālā skatpunkta, analizējot vardarbības aspektus un tās morālās un tiesiskās problēmas, kā arī latviešiem piedēvēto pagānismu un veidu, kā viņu pretošanās kristietības pieņemšanai saprasta un izmantota dažādos laikos, no reformācijas perioda pamfletiem pret “pāvestiešu elkdievību” līdz 21. gadsimta neopagāniskajām interpretācijām. Sarunas pēdējā daļā apskatīta šodien latviešu apdzīvotās teritorijas nonākšana Rietumu kultūras telpā, iepretim dāņu ķēniņistes ambīcijām un austrumslāvu kņazistes ietekmei. Literatūra:Heinrihs Strods, Latvijas Katoļu baznīcas vēsture, 1075.–1995., Rīga: LU žurnāls “Latvijas Vēsture”, 1996 Andris Levāns, Māris Zanders, Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?, Rīga: Aminori, 2021Marija Gimbutiene, “Baltu ciltis viduslaikos”, https://telos.lv/viduslaiku-balti/ Marija Gimbutiene, “Baltu ciltis agrīnajos vēstures avotos”, https://telos.lv/baltu-ciltis/ Ēriks Kristiansens, “Balti pirms krusta kariem”, https://telos.lv/balti-pirms-krusta-kariem/ Eric Christiansen, The Northern Crusades, the Baltic and the Catholic Frontier, 1100–1525. Macmillan, 1980Francis Young, Silence of the Gods: The Untold History of Europe’s Last Pagan Peoples, Cambrige: Cambridge University Press, 2025Aleksander Pluskowski, The Black Cross: A History of the Baltic Crusades, Yale: Yale University Press, 2026. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠Youtube⁠⁠⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠Apple⁠⁠⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠Ierakstīts ar biedrības “⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Skanda⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠” atbalstu.
• Saruna par moderno morāles filozofiju 06.05.2026 1Std. 9Min.

  Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/ Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par mūsdienu morāles filozofijas iekšējām pretrunām, par pamatu ņemot ievērojamās britu filozofes Elizabetes Enskombas (1919–2001) 1958. gada rakstu “Modernā morāles filozofija”, kuru uzskata par vienu no tikumu ētikas kā atsevišķas morāles teorijas atdzimšanas stūrakmeņiem. Pēc iepazīstināšanas ar Enskombas dzīvi un darbiem sarunbiedri pievēršas raksta galveno tēžu apskatam, proti, 1) ka bez adekvātas psiholoģijas filozofijas šodien nav vērts nodarboties ar morāles filozofiju; 2) ka visi galvenie mūsdienu morāles jēdzieni (pienākums, tiesības, pārkāpums, amorāla rīcība, jābūtība u. tml.) ir paliekas no agrīnākas morāles filozofijas, kura modernajā sekulārajā pasaules uzskatā vairs nav spēkā; 3) ka atšķirības starp pēdējo divu gadsimtu anglosakšu morāles filozofu uzskatiem ir nebūtiskas un nav analīzes vērtas. Sarunas gaitā abi šķetina, ko īsti Enskomba saprata ar psiholoģijas filozofiju, kā arī apskata kristīgās dievišķā likuma ētikas milzīgo ietekmi uz Rietumu cilvēka domāšanu un būtiskās atšķirības starp likuma ētiku un klasisko teleoloģisko tikumu ētiku. Abi sarunbiedri piekrīt Enskombai, ka Deivida Hjūma novērojumam par plaisu starp esamību un jābūtību ir kāds svars, jo pat ar perfektu morāles teorijas un aptverošu lietas apstākļu, pienākumu un saistību izklāstu tik un tā nav skaidrs, kas – sabiedrībā, kura noraida Dieva likumu spēku un autoritāti, – būtu tas izšķirošais motivējošais spēks, kas cilvēkam liktu darīt labu un nedarīt ļaunu, kā arī atzīt šī spēka autoritāti. Sarunas noslēgumā uzsvērta Enskombas skepse attiecībā uz jebkādiem hipotētiskiem domu eksperimentiem, kas iztirzā morāles dilemmas, un apskatīti citi iespējami morāles avoti – tādi kā tradīcija, senču tikumi, dabas kārtība un “līgumattiecības” starp dabiskajiem procesiem un cilvēku kā šo procesu daļu.Literatūra:G.E.M. Anscombe, "Modern Moral Philosophy", Philosophy 33, Nr. 124, 1958, https://sites.pitt.edu/~mthompso/readings/mmp.pdfG.E.M. Anscombe, Intention, Oxford: Blackwell, 1957.G.E.M. Anscombe, Peter T. Geach, Three Philosophers: Aristotle, Aquinas, Frege. Cornell University Press, 1961. Daniel Kaufman, "Course notes on Anscombe's Modern Moral Philosophy": https://theelectricagora.com/2017/04/15/course-notes-g-e-m-anscombes-modern-moral-philosophy/Daniel Kaufman & Spencer Case, "Debating Moral Realism", Sophia, 2019, https://www.youtube.com/watch?v=dffDO-q9rn0Saruna par Kanta ētiku: https://telos.lv/saruna-kanta-etika/Saruna par Alesdēru Makintairu: https://telos.lv/saruna-par-makintairu/ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠Youtube⁠⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠Apple⁠⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠Ierakstīts ar biedrības “⁠⁠⁠⁠⁠⁠Skanda⁠⁠⁠⁠⁠⁠” atbalstu.
• Saruna par Stendāla "Sarkano un melno" 08.04.2026 1Std. 33Min.

  Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/ Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par franču rakstnieka Stendāla 1830. gada romānu “Sarkanais un melnais”. Sarunas sākumā iezīmēts Stendāla dzīvesstāsts un galvenie darbi, īpaši uzsverot viņa karjeru Napoleona armijā, kā arī literāro ražīgumu un grūtības viennozīmīgi novietot autoru kādā viņa laika literārajā strāvojumā. Kā agrīns psiholoģiskais reālists apvienojumā ar ironisku toni Stendāls uzskatāms par modernu autoru laikā, kad lielās formas franču romāns vēl īsti nebija dzimis. Tālāk sarunā izsekots romāna norisēm, vienlaikus iztirzājot darba galvenās tēmās – virzīšanos augšup pa sabiedriskā statusa kāpnēm, zemo slāņu, buržuāzijas un aristokrātijas, liberāļu un reakcionāru, kā arī garīdzniecības savstarpējo mijiedarbību, īpatnēji komisko Napoleona figūras lietojumu, galvenā varoņa Žiljēna Sorela pievilcību un riebīgumu, cilvēknīšanas ietekmi uz raksturu, spēcīgos sieviešu tēlus Stendāla darbā un faktu, ka par spīti – vai arī pateicoties – dažādām peripētijām visi galvenie varoņi galu galā ieguva to, ko sirdī dziļi kāroja. Sarunas noslēgumā uzdots jautājums par Stendāla romāna galveno mērķi, ieceri un morāli, atbildi meklējot romāna apakšvirsrakstā kā stāstā par 19. gadsimtu, īpaši pēc Franču revolūcijas, kura brīvības un vienlīdzības vārdā parasto ierindas cilvēku atbrīvoja no baznīcas, karaļa un senu tradīciju varas, par atsevišķa indivīda izaugsmes paraugu stādot vai nu anarhiju, vai arī harizmātisku militāro vadoni. Abi sarunbiedri īsi pievēršas arī Latvijas Nacionālā teātra 2021. gada izrādei “Sarkanais un melnais”. Literatūra: Stendāls, Sarkanais un melnais, Valters un Rapa: Rīga, 2007. Bloom, Harold, ed. Stendhal: Comprehensive Research and Study Guide. Infobase Publishing, 2009. https://teatris.lv/izrade/sarkanais-un-melnais/Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠Youtube⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠Apple⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠Ierakstīts ar biedrības “⁠⁠⁠⁠⁠Skanda⁠⁠⁠⁠⁠” atbalstu.
• Saruna par cilvēktiesībām II 03.03.2026 1Std. 2Min.

  Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski turpina iztirzāt mūsdienu cilvēktiesību vēsturiskos, filozofiskos un teoloģiskos pamatus, šoreiz cenšoties skaidri atbildēt uz jautājumu, kas tieši pēdējās desmitgadēs ir aizgājis greizi. Saruna atgriežas pie galvenā cilvēktiesību jautājuma – kas atšķir cilvēku no dzīvnieka? Saprāts un brīvā griba vai abi kā gars? Vai cilvēktiesības aizstāv garu, miesu vai abus kopā? Ja cilvēka būtība rodama tikai mentālās spējās, cieņa balstās gara dominēšanā pār miesu. Aristoteliski tomistiskā pieeja, kuru Cilvēktiesību deklarācijas tapšanas laikā centās virzīt Žaks Maritēns, aizstāv cilvēku kā iemiesotu dvēselisku veselumu ar spējām un mērķiem, bet modernā – tikai gara pārākumu pār ķermeni, dažādus cilvēkus vērtējot atkarībā no gara dominēšanas spējas. No tā likumsakarīgi izriet “cilvēktiesības” uz mākslīgo abortu un eitanāziju, cieņai pret indivīdu balstoties gara valdīšanā pār ķermeni. Rudevskis moderno cilvēktiesību deformāciju aplūko kā gnosticisma herēzi: matērija ir ļauna, gars – labs, bet iesprostots miesā. Tālāk sarunā apspriesta vienlīdzības ideja no iemiesotības un neiemiesotības skatpunkta, cilvēku, tautību, rasu un dzimumu atšķirības vērtējot gnosticiskā aspektā, un Trešās atmodas laika naivais skatījums uz cilvēktiesībām, kuras galu galā tikpat nevarēja izmantot, lai risinātu padomju kolonizācijas jautājumu okupētajā Latvijā. Saruna noslēdzas ar pārdomām par iemiesotā cilvēka mērķi, apmierinātiem un dumpīgiem gariem, kā arī cilvēktiesību statusu mākslīgā intelekta laikmetā. Literatūra: Michel Villey, Le droit et les droits de l’homme, 2e édition, Paris : P.U.F., 2014, 180 pages.Grégor Puppinck, La famille, les droits de l'homme et la vie éternelle, Paris : Éditions de l’Homme Nouveau, 2015,92 pages. Juris Rudevskis, Subsidiaritātes princips Eiropas cilvēktiesību tiesas judikatūrā (promocijas darbs), Rīga: Latvijas Universitāte, 2020, 326 lpp.: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/52394/298-77154-Rudevskis_Juris_TieZB95010.pdf?sequence=1&isAllowed=yANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (1948. gada 10. decembris): Tulkojums latviešu valodā: https://www.tiesibsargs.lv/resource/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija/ Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (1950. gada 4. novembris) ar papildprotokoliem latviešu valodā: https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/Convention_LAV Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Rezolūcija 1580 (2007) par kreacionisma draudiem izglītībā (angļu valodā):https://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=17592&lang=en Kairas deklarācija par cilvēktiesībām islāmā (Islāma sadarbības organizācija, 1990. gada 5. augusts) (angļu valodā):https://hrlibrary.umn.edu/instree/cairodeclaration.html 2020. gadā labotā versija:https://www.oic-oci.org/upload/pages/conventions/en/CDHRI_2021_ENG.pdf Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠Youtube⁠⁠, ⁠⁠Apple⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠Ierakstīts ar biedrības “⁠⁠⁠⁠Skanda⁠⁠⁠⁠” atbalstu.
• Saruna par cilvēktiesībām I 24.02.2026 56Min.

  Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/Agnese Irbe un Krišjānis Lācis divdaļīgā sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski izseko cilvēktiesību vēsturei no senākajiem laikiem līdz mūsdienām, aplūkojot mūsdienu cilvēktiesību filozofiskos un teoloģiskos pamatus, kā arī aizvien jūtamākos trūkumus un deformācijas. Saruna sākas ar Irbes novērojumu, cik neskaidri un pretrunīgi cilvēktiesību jēdziens tiek lietots Latvijas mediju telpā. Tas vedina Rudevski iztirzāt jēdziena izcelsmi. Viņš apšauba, ka cilvēktiesības būtu sastopamas jau senās Romas laikmetā. Viduslaikos Graciāna dekretā gan parādās tādas tiesības, kas neizriet no kārtu privilēģijām, bet no pašas cilvēka dabas, tomēr toreizējā tiesiskā kārtība bija skaidra un hierarhiska. Starptautisko tiesību tolaik nebija, līdzīgi kā nebija “cilvēktiesību” mājsaimniecības locekļu iekšējās attiecībās. Jaunās pasaules atklāšana un Reformācija radīja jaunas problēmas: vairs nevarēja apelēt pie pāvesta, tāpēc bija jāmeklē cita pārnacionāla instance, kas nodrošinātu mierīgu sadzīvošanu starp valstīm. Rudevskis cilvēktiesību ģenealoģijā kā izšķirošu min 16.–17. gadsimtā nostiprināto suverenitātes nojēgumu, kas lika pamatus 20. gs. tiesību pozitīvismam. Otrais pasaules karš un totalitāro režīmu noziegumi kļuva par pagrieziena punktu moderno cilvēktiesību izcelsmē. ANO izveide bija mēģinājums pārvarēt valstu absolūto iekšējo suverenitāti, lai aizsargātu cilvēku pret pašu valsti un “atmakjavelliskotu” starptautiskās attiecības, balstot tās cilvēka cieņas atzīšanā. Tālāk saruna pievēršas lomai, kādu ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas izstrādē spēlēja franču filozofs Žaks Maritēns, vienlaikus apspriežot kanādiešu filozofa Šarlu de Koninka publicēto Maritēna pieejas kritiku. Koninks pamatoti jautāja, kāda ir atšķirība starp “indivīdu” un “personu” un kas ir primārs – personas labums vai kopīgais labums. Maritēns apelēja pie sirdsapziņas, bet Koninks norādīja, ka sirdsapziņa var maldīties. No abām pozīcijām izriet diametrāli pretēja izpratne par cilvēka cieņu un to, kas citiem vai sabiedrībai cilvēkā būtu “jāciena” un attiecīgi legāli jāaizsargā. Sarunas pirmā daļa noslēdzas ar 1948. gada Deklarācijas tapšanas apskatu: Deklarācija bija kompromisa auglis starp dažādām filozofiskām un politiskām frakcijām. Ja cilvēku no citiem dzīvniekiem atšķir saprāts un brīvā griba, proti, gars, vai tieši tajā slēpjas “cilvēka cieņa”? Vai, apelējot pie cilvēka tiesībām, mēs godājam cilvēkā tikai garu vai tomēr gara un miesas vienību? Literatūra: Grégor Puppinck, Les droits de l’homme dénaturé (Atcilvēciskotā cilvēka tiesības), Paris : Cerf, 2018, 304 pages. Jean-Louis Harouel, Les droits de l’homme contre le peuple (Cilvēktiesībaspret tautu), Paris : Desclée de Brouwer, 146 pages.  Charles de Koninck, De la primauté du bien commun contre lespersonnalistes (Par kopējā labuma prioritāti, pretēji personālistiem),Montréal : Éditions de l’Université Laval, 1943, 195 pages:http://salve-regina.com/images/a/a5/De_la_primauté_du_bien_commun_contre_les_personnalistes.pdf Juris Rudevskis, Subsidiaritātes princips Eiropas cilvēktiesību tiesasjudikatūrā (promocijas darbs), Rīga: Latvijas Universitāte, 2020, 326 lpp.:https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/52394/298-77154-Rudevskis_Juris_TieZB95010.pdf?sequence=1&isAllowed=yANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (1948. gada 10. decembris): https://www.tiesibsargs.lv/resource/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija/ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠Youtube⁠⁠, ⁠⁠Apple⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠Ierakstīts ar biedrības "⁠⁠⁠⁠Skanda⁠⁠⁠⁠" atbalstu.
• Saruna par T. Manna "Nāve Venēcijā" 22.01.2026 1Std. 14Min.

  Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/Noslēdzot pagājušā gadā plaši atzīmētās vācu rakstnieka Tomasa Manna 150 gadu jubilejas svinības, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski par 1912. gadā iznākušo garstāstu “Nāve Venēcijā” – visos laikos publikai vislabāk zināmo un visvairāk lasīto Manna darbu. Sarunā sniegts pārskats par garstāsta uzbūvi un tā mākslinieciski noslīpēto formu, Manna lietotās vācu valodas smalkumiem, romāna rašanās autobiogrāfisko fonu un paša Manna nopietnību un rūpību, ar kādu teksts izstrādāts. Tāpat sarunā iztirzātas dažādas literārās alūzijas un lietotie simboli, sengrieķu estētiskā redzējuma centralitāte, Platona un Šopenhauera savīšanās, kā arī Manna ierastā aizraušanās ar slimībām, nāvi, sairumu, pašdisciplīnu, izkoptas formas un radošās brīvības savstarpējo cīņu, pašapmānu un pakāpenisku samaitāšanos, šajā gadījumā arī galvenā varoņa krišanu dēmoniskas apmātības nagos. Lācis piedāvā romānu lasīt kā Manna komentāru F. Nīčes darbam “Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara”, Bičevskis uzsver stabilitātes sabrukumu un izšķīšanu arhetipos, savukārt Irbe pievērš uzmanību Manna sākotnējam nolūkam rakstīt par Gētes vecumdienu fascināciju ar nepilngadīgu sievieti un literāro tēmas “kļūšana par muļķi” izstrādi. Noslēgumā apspriesta romāna ietekmīgākā ekranizācija, itāļu režisora Lukīno Viskonti 1971. gada filma “Nāve Venēcijā”, gan izceļot tās estētisko kvalitāti, gan kritizējot režisora apzinātos Manna nolūku pārpratumus, gan kategoriski noraidot tekstu kā “kvīru literatūru”. Literatūra: Tomass Manns, Nāve Venēcijā, tulk. Valdis Bisenieks. Rīga: Jumava, 2007. Frīdrihs Nīče, Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara jeb Grieķi un pesimisms, tulk. Ivars Ījabs. Rīga: Tapals, 2005. Otru T. Manna jubilejas aplādi var klausīties šeit: https://telos.lv/saruna-par-budenbrokiem/ Fragmentus no Manna “Budenbrokiem” skat. šeit: https://telos.lv/muzikas-stundas/ un šeit: https://telos.lv/vasara-pie-juras/Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠Youtube⁠, ⁠Apple⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠Ierakstīts ar biedrības "⁠⁠⁠Skanda⁠⁠⁠" atbalstu.
• Saruna par Jāni Poruku 28.12.2025 1Std. 23Min.

  Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par latviešu eiropeiski modernās literatūras aizsācēja Jāņa Poruka morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem viņa slavenākajos īsstāstos, tēlojumos un lugā “Hernhūtieši”. Saruna iezīmē Poruka vietu Eiropas modernitātē ārpus sociālisma ideoloģijas literatūras un romantiska nīčeānisma strāvojumiem, apskata hernhūtisma un piētisma ietekmi uz viņa ētiskajiem ideāliem, kas pretojas jaunlaiku materiālismam, lielpilsētu vilinājumiem un izstudējušo, kulturālo laikabiedru praktiskajam apsviedīgumam. Tāpat sarunā izcelta spriedze starp kristīgo pazemību, svētdzīves ideālu (“baltajām drānām”, “sirdsšķīstajiem ļaudīm”), skarbu grēkapziņu un nespēju pieņemt piedošanu, kas īpaši parādās, mēģinot atbildēt uz mūžīgo latviešu literatūras jautājumu par Cibiņa nāves iemeslu stāstā “Kauja pie Knipskas”. Sarunbiedri diskutē arī par Poruka varoņu ciešanām, labā un ļaunā izpratni un latviešu lauku pasaules simbolisko nozīmi un skaidro, kāpēc Poruku ir svarīgi lasīt šodien, domājot par 19. un 20. gs. latviešu – mūsu senču – dzīvesziņu un tikumiskajiem principiem, kā arī par sevi. Literatūra:Jānis Poruks, Kopoti raksti, sēj. I-XX, Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 1929.Inga Žolude, Vendenes lotospuķe, Rīga: Dienas grāmata, 2021.Viesturs Vecgrāvis, Pie augstā loga, Rīga: Dienas grāmata, 2023. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcastsIerakstīts ar biedrības "⁠⁠Skanda⁠⁠" atbalstu.
• Saruna par Džonu Serlu 03.12.2025 1Std. 10Min.

  Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par šoruden mirušā amerikāņu filozofa Džona Rodžera Serla (1932–2025) dzīvi, galvenajiem darbiem, uzskatiem par cilvēka apziņas iedabu un mākslīgo intelektu. Sarunas sākumā īsi apskatīta Serla, nozīmīga pēckara amerikāņu filozofa, akadēmiskā karjera, viņa novietojums anglo-sakšu analītiskajā tradīcijā, vispārējā Serla nepatika pret sliktu filozofisko tekstu stilu, neizkoptu valodu un izplūdušu, nesaturīgu domāšanu, īpaši Serla polemikā ar Žaku Deridā, kā arī ar seksuālo uzmākšanos saistīti skandāli Serla mūža nogalē. Tālāk apspriests Serla epistemoloģiskais un metafiziskais reālisms, viņa uzskati par cilvēka apziņas intencionalitāti un saistību ar ķermeniskiem, materiāliem, bioķīmiskiem priekšnosacījumiem dažādos strīdos ar citu amerikāņu materiālistu un apziņas filozofu Danielu Denetu. Sarunas beigu daļā iztirzāti Serla uzskati par mākslīgā intelekta neiespējamību, viņa t. s. "ķīniešu istabas" arguments, kā arī argumenti pret skaitļošanas un datorzinātņu metaforu pārnešanu uz cilvēka apziņas – pēc Serla domām, nereducējamas dabas parādības – aprakstu. Literatūra: John R. Searle, “Minds, Brains, and Programs,” Behavioral and Brain Sciences, 3, 1980, pp. 417–424. John R. Searle, The Rediscovery of the Mind, Cambridge, MA: The MIT Press, 1992.John R. Searle, “Is the Brain a Digital Computer?”, Philosophy in a New Century: Selected Essays. Cambridge, UK: Cambridge University Press, 2008.John R. Searle, Minds, Brains and Science. Harvard University Press, 1986. John R. Searle, The Mystery of consciousness, New York: The New York Review of Books, 1997. https://www.nybooks.com/articles/1990/12/06/the-storm-over-the-university/ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.Ierakstīts ar biedrības "⁠Skanda⁠" atbalstu.
• Saruna par Velbeka "Pakļaušanos" 18.10.2025 1Std. 21Min.

  Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni un Agnesi Irbi par godalgotā franču rakstnieka Mišela Velbeka pirms 10 gadiem iznākušo romānu “Pakļaušanās”, izvērtējot romāna nezūdošo aktualitāti un autora trāpīgos paredzējumus pieaugošas Eiropas islamizācijas un sarūkošas pašpārliecības apstākļos. Saruna pievēršas dažādiem veidiem, kā Velbeks vienlaikus pārprot patiesas reliģiozitātes nozīmi un tomēr saprot reliģijas centrālo lomu jebkādas sabiedriskās kārtības balstīšanā, kā arī apskatot Velbeka apcerēto radikālo politisko pārmaiņu ticamību šodienas Francijā un citās Eiropas valstīs. Sarunā apskatīti romāna galvenie notikumi, Velbeka rakstības stils, valoda un iecere, grāmatas skandalozā reputācija, kā arī 19. gs. franču literatūras lielo autoru centrālā loma stāstījumā un vēstījumā. Lācis abiem sarunas biedriem un sev jautā, vai Velbeka iezīmētā reliģisko tradicionālistu sabiedrība gadījumā nesakrīt ar katoļu un protestantu tradicionālistu ideāliem. Sarunas beigu daļā runātāji pievēršas Velbekam tik svarīgajam jautājumam par seksualitāti, sievietēm, feminismu un bērnu radīšanu, apskatot gan paša Velbeka pieeju tēmai kā šobrīd novecojušu, gan mūsdienu transseksualitātes, digitālā satura un mākslīgā intelekta kompanjonu lielo attālumu no veselīgas, iemiesotas dzimumtieksmes. Literatūra: Mišels Velbeks, Pakļaušanās, tulk. Dens Dimiņš, Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2016. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.Ierakstīts ar biedrības "Skanda" atbalstu.
• Saruna par Manna "Budenbrokiem" 16.09.2025 1Std. 16Min.

  Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski un Krišjāni Lāci par pirms 150 gadiem dzimušā vācu rakstnieka Tomasa Manna (1875-1955) ar Nobela prēmiju godalgoto, 1901. gadā izdoto romānu “Budenbroki”. Romānā trīs paaudžu garumā izsekots kādas Lībekas vācu tirgotāju dzimtas uzplaukumam un sairumam uz 19. gadsmita notikumu fona. Sarunā apskatīti romāna tapšanas apstākļi garā 19. gs. izskaņā, pievēršoties gan vācu kultūras tā brīža šaubām par dekadenci savu augstāko sasniegumu virsotnē, gan Tomasa Manna mainīgajiem politiskajiem uzskatiem no konservatīvā revolucionāra līdz demokrātiskam liberālim, kā arī analizējot romāna šķietamo “modernumu” jeb atvērtos jautājumus bez skaidrām atbildēm iepretim 19. gs. klasiskajiem garās formas didaktiskajiem romāniem. Tāpat sarunā iztirzātas romānā krāšņi iezīmētās 19. gs. vācu kultūras alternatīvas – apgaismības humānisms, romantiskie dzīves kāpinājumi, radošo un māksliniecisko garu meklējumi, sekošana kārtīgumam, prātīgumam, pienākumam un tikumam, Šopenhauera un Nīčes vilinājumi, kā arī tradicionālā kristīgā dievbijība, vienlaikus jautājot, vai Manns šajā darbā līdzjūtīgi un saprotoši kritizē konservatīvo pasaules uzskatu, vai tomēr atzīst tā sasniegumus, kuri mēdz prasīt lielus personīgus un pat kolektīvus upurus. Literatūra: Tomass Manns, Budenbroki, no vācu valodas tulkojuši L. Skalbe, K. Štrāls un Z. Krodere. Rīga: Grāmatu draugs, 1929.https://telos.lv/vasara-pie-juras/Gētes institūts par T. Mannu: https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/sup/lit/26438079.htmlT. Manna 150 gadu jubilejas pasākumu programma: https://mann2025.de/Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.Ierakstīts studijā “Ambona”. ⁠https://telos.lv/ziedot/
• Saruna par Makintairu 15.08.2025 1Std. 11Min.

  Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par skotu–amerikāņu filozofu Alesdēru Makintairu (1929–2025) – vienu no nozīmīgākajiem 20. gs. morāles filozofijas pārstāvjiem, tikumu ētikas un akadēmiskā aristotelisma atjaunotāju. Saruna sākas, uzsverot akadēmiskās vides vispārējo cieņu pret Makintairu, ierakstot viņu plašākā pēckara liberālisma kritiķu tradīcijā, kā arī pievēršot uzmanību Makintaira centieniem pāraudzināt politiski kreisos lasītājus, vienlaikus pašam brīnoties, kāpēc dedzīgākie viņa darbu lasītāji ir atrodami starp amerikāņu kristīgajiem konservatīvajiem. Tālāk īsi apskatīti Makintaira intelektuālās darbības svarīgākie pavērsieni – aktīvā darbība raibajā britu pēckara marksisma publicistikā, lūzuma punkts pēc PSRS iebrukuma Ungārijā un destaļinizācijas procesa, tad Makintaira augošā interese par Aristotelu, kas vainagojās jau klasiskajā 1981. gada darbā “Pēc tikuma”, un tālāka pievēršanās kristietībai, tomismam un politisko risinājumu noraidījumam dzīves pēdējā cēlienā. Sarunā ieskicētas arī galvenās atziņas no Makintaira darbiem “Pēc tikuma” un “Kā taisnīgums? Kura racionalitāte?” – modernās morāles domāšanas saskaldītība un iekšējā pretrunība, atgriešanās pie tikumu ētikas un teleoloģiskas morālās domāšanas, morāles izcilības prakšu novietojums konkrētās sociālās institūcijās, cilvēcisko un sabiedrisko attiecību nonivelēšana līdz ekonomiskam utilitārismam, naratīvā identitāte un tradīciju racionalitāte, kā arī apgaismības un liberālās tradīcijas neitralitātes neiespējamība. Noslēgumā iztirzāta Makintaira pievēršanās tomismam, kā arī jautāts par Makintaira alerģiju pret politisko procesu un pārlieku historicisko pieeju idejām. Literatūra:https://telos.lv/liberalisma-kulturaAlasdair MacIntyre, After Virtue, University of Notre Dame Press, 2007. Alasdair MacIntyre, Whose Justice? Which Rationality? University of Notre Dame Press, 1988. Émile Perreau-Saussine, Alasdair MacIntyre: An Intellectual Biography (translated by Nathan J. Pinkoski) Notre Dame University Press, 2024. https://www.compactmag.com/article/postliberalisms-reluctant-godfather/ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.Ierakstīts studijā “Ambona”. https://telos.lv/ziedot/
• Saruna par F. S. Ficdžeralda romānu "Ir maiga nakts" 19.07.2025 1Std. 14Min.

  Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par amerikāņu rakstnieka Frēnsisa Skota Ficdžeralda 1934. gada romānu “Ir maiga nakts”, kuru pats autors uzskatīja par savu labāko darbu. Lai gan šis gads Latvijā un pasaulē aizvadīts, svinot “Lielā Getsbija” – vēl viena kanoniskā amerikāņu romāna – simtgadi, dažādi literatūras apskatnieki un pētnieki izcēluši tieši “Ir maiga nakts” noapaļotību un atbilstību Ficdžeralda mākslinieciskajam un saturiskajam briedumam. Sarunas sākumā Lācis un Irbe pievēršas iemesliem, kāpēc lielās ekonomiskās krīzes laikā amerikāņu publika nesaprata it kā kārtējo Ficdžeralda stāstu par amerikāņu džeza laikmeta bagātnieku pārmērībām, ballēm un smalkajām mentālajām kaitēm, kas tiek ārstētas Eiropas privātajās sanatorijās, lai gan īstenībā Ficdžeralds kinematogrāfiski detalizētā un vienlaikus psiholoģiski trāpīgā valodā apraksta lēni izirstošas mīlestības attiecības un laulību 12 gadu garumā, pakāpenisku galvenā varoņa degradāciju, pieaugošu alkoholismu, pašdestruktīvu izvēļu sekas, psihisko slimību mistēriju un citas pārlaicīgi aktuālas augsti attīstītas, pārtikušas un pašapmierinātas kultūras blaknes. Sarunā arī aplūkota Ficdžeraldam piedēvētā mizogīnija, vīrieša un sievietes attiecību dinamika, emocionālas neuzticības sekas, Ficdžeralda grūtās attiecības ar psihiski slimo sievu Zeldu, kas tieši iedvesmoja romānu, un slavēts autors, kurš spējis sniegt skaidru, brīžiem sāpīgu brīdinājumu no dekadentas dzīves un jēgas zuduma, pilnībā atturoties no pamācoša vai moralizējoša toņa. Literatūra: Frensiss Skots Ficdžeralds. Ir maiga nakts. Tulk. Valda Kumuška. Rīga: Liesma, 1976.gads. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.Ierakstīts studijā “Ambona”.
• Saruna par Dievišķo komēdiju 2 22.06.2025 59Min.

  Turpinot divdaļīgo sarunu ciklu, Agnese Irbe sarunājas ar Juri Rudevski par itāļu literāta un domātāja Dantes Aligjēri 1321. gada poēmu “Dievišķā komēdija”, šoreiz pievēršoties paša darba saturam, tēliem, vēstījumam un galvenajām tēmām. Saruna sākas ar Dantes simbolisko maldīšanos dzīves mežā 35 gadu vecumā, kur viņš satiek romiešu dzejnieku Vergīliju, epa “Eneīda” autoru, kurš kļūst par Dantes pavadoni viņsaulē. Dantes ceļa mērķis ir dvēseles glābšana, parādot trīs dvēseles stāvokļus. Abi runātāji Dantes darbu raksturo kā simbolisku pasaules karti, kur Dante ar apbrīnojamu topogrāfisku precizitāti apraksta elles, šķīstītavas un paradīzes līmeņus. Sarunā analizēta elles struktūra, tās piltuvveida uzbūve un morālā loģika, kas sakņota Aristotela “Nīkomaha raksturmācībā”, sodus proporcionāli pielāgojot grēkiem un netikumiem. Apspriesti arī konkrēti elles iemītnieki: nožēlojamie, miesaskārie, vardarbīgie, pašnāvnieki, sodomīti, augļotāji, meļi un nodevēji. Šķīstītavu Dante apraksta kā laikā ierobežotu pārejas posmu, kurā svētās dvēseles tiek šķīstītas mīlestības ugunī, līdz tās nonāk zemes Ēdenē. Sarunas beigu daļā apskatīti iemesli, kāpēc daudzi lasītāji pamet grāmatu, pirms tikuši līdz “Paradīzei”, un uzsvērts, ka šī teksta daļa, pat ja sarežģīta ar savu kontemplatīvo sholastiku un pieskaršanos valodas un saprāta robežām, var kalpot kā ietekmīgs evaņģelizācijas līdzeklis. Paradīzi Dante attēlo kā dzīvu, gaismas caurstrāvotu un mistisku atklāsmju pilnu – ar dvēseļu un debesu sfēru hierarhijām, ar ķermenisku klātbūtni un pat poētiski attēlotu iemiesotu prieku. Sarunas noslēgumā raksturots Dantes darba mērķis, kas ir dziļi praktisks: pārveidot cilvēku, mācot viņam no haosa nonākt līdz gudrībai.Literatūra: Dante Alighieri, La Divina Commedia, Milano: BUR Grandi classici, 2007, 654 p. Dante’s Divine Comedy, Translated and Annotated by Anthony Esolen, New York City: Modern Library, 2005, 560 p. Paul A. Pearson. Spiritual Direction from Dante, Volume 1: Avoiding the Inferno. Gastonia, NC: TAN Books, 2019, 372 p.; Volume 2: Ascending Mount Purgatory, Gastonia, NC: TAN Books, 2020, 390 p.; Volume 3: Yearning for Paradise, Gastonia, NC: TAN Books, 2022, p. 512. Sarunas pirmo daļu var noklausīties šeit: https://telos.lv/saruna-par-dievisko-komediju/Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.Ierakstīts studijā “Ambona”.
• Saruna par Dievišķo komēdiju 12.06.2025 1Std. 15Min.

  @Aizsākot divdaļīgu sarunu ciklu, Agnese Irbe sarunājas ar Juri Rudevski par itāļu literāta un domātāja Dantes Aligjēri 1321. gada poēmu “Dievišķā komēdija”. Saruna iesākas ar Dantes personīgās un pasaulvēsturiskās nozīmes apcerēšanu, uzsverot Dantes noturīgo vietu gan rietumu tradīcijas kanonā, gan pāvestu apustuliskajās proklamācijās. Tad Rudevskis pievēršas 13. gs. Florencei kā Dantes mājām un izraidītājām, apskata Itālijas sašķeltību, Dantes ģimeni un izcelsmi, kā arī skaidro gvelfu un gibelīnu ideoloģiskās atšķirības un cīņu par Itālijas nākotni starp dažādām pāvestu, Vācu svētās Romas imperatoru un Itālijas pilsētvalstiņu interesēm. Tālāk apskatīta Dantes dalība aptiekāru ģildē, Florences valdībā, bērnības iemīlēšanās Beatričē Portināri, kas iedvesmoja Dantes pirmās darbības posma vainagojumu, dzejojumu “Jaunā dzīve” (La Vita Nuova). Saruna turpinās par Francijas intervenci un režīma maiņu Florencē un Dantes nelaimīgās, bet literāri auglīgās Veronas trimdas sākumu 1301. gadā, pēc kura līdz pat nāvei no malārijas Ravennas apkārtnē viņš tā arī vairs nekad nedrīkstēja atgriezties Florencē. Tālāk Rudevskis pievēršas trimdas laikā sarakstītajiem Dantes traktātiem par laimi, itāļu tautas valodas aizstāvību aristoteliskas argumentācijas gaismā un monarhiju. Irbe pievērš uzmanību “Dievišķās komēdijas” tapšanas garīgajiem priekšnosacījumiem Dantes dzīvē, izceļot laikmeta reliģiskās kustības un paša autora piedzīvotās politiskās sakāves izraisīto sarūgtinājumu. Rudevskis atgādina, kāpēc bija trīs, nevis viena renesanse un kāpēc robežšķirtne starp viduslaikiem un renesansi ir diskusiju priekšmets: trešo jeb 15. gs. humānistisko renesansi noteica kritiskā attieksme pret “barbaru” radīto pārrāvumu starp antīkās pasaules mantojumu un kristietību, savukārt Dante uzskatāms par otrās jeb viduslaiku sholastiskās renesanses pārstāvi, kas savā dzejā izsaka Akvīnas Toma teoloģiski-filozofisko sistēmu, tātad pārstāvot sintezētu pēctecību starp antīko un kristīgo mantojumu. Sarunas pirmās daļas noslēgumā Rudevskis paskaidro, kāpēc darba nosaukumā ir gan “dievišķā”, gan “komēdija” un raksturo darba uzbūvi, skaitļu simboliku un Dantes izvēlēto tolaik eksperimentālo trīsrindu pantu – tercu. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.Ierakstīts studijā “Ambona”.
• Saruna par laulības šķiršanu 16.05.2025 1Std. 7Min.

  Agnese Irbe sarunājas ar ģimenes tiesību juristu Kasparu Herbstu un pāru mentoringa programmas izstrādātāju, kādreizējo sociālo darbinieci Elīnu Kārklu, sarunā apskatot laulību šķiršanas statistiku Latvijā un galvenos cēloņus; Civillikuma liberalizāciju, to pielāgojot “sociālajai realitātei” un lielākam respektam pret cilvēka izvēles brīvību; attiecību kopšanas izpratnes un prasmju trūkumu; negatīvās sociālās sekas, ko rada nereti naidpilns šķiršanās process un augstais ārlaulībā augošo bērnu skaits; preventīvu pasākumu trūkumu; pētījumus par vecāku šķiršanos kā traumu bērniem un uzaugšanu ar abiem bioloģiskajiem vecākiem kā “privilēģiju”, kas bērnam sniedz reālas priekšrocības dzīvē, kā arī iemeslus, kāpēc konfesionālie pirmslaulību kursi tiem, kas tos apmeklē, pilda nozīmīgu informatīvu funkciju. LiteratūraJudith Wallerstein, Julia Lewis, Sandra Blakeslee, The Unexpected Legacy of Divorce. A 25 Year Landmark Study, USA: Grand Central Publ., 2001.Melissa S. Kearney, The Two-Parent Privilege: How Americans Stopped Getting Married and Started Falling Behind, Chicago: University of Chicago Press, 2023.Bridget Phetasy, “How divorce never ends. It will affect your kids for the rest of their lives”, The Spectator, June 17, 2024: https://thespectator.com/topic/how-divorce-never-ends/ Sarunu par šo eseju var noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=9q6ORVMseI4 No Telos arhīva iesakām noklausīties arī:https://telos.lv/saruna-par-gramatu-kas-ir-lauliba/https://telos.lv/saruna-par-gramatu-berni-vispirms/Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.Ierakstīts studijā “Ambona”.
• Saruna par liturģiju 17.04.2025 1Std. 17Min.

  Agnese Irbe iztaujā Andri Amoliņu un Ventu Zvaigzni par kristīgās liturģijas vēsturi, sarunā vispirms apskatot upurēšanas tradīciju un prasību pagānu tautās un Vecajā Derībā, augsto priesteri Melhisedeku kā simbolisku tiltu starp Veco un Jaunu derību, kaujamo “Lieldienu jēru” jūdiem un kristiešiem, izmaiņas, kuras atnes Kristus upuris, un tad pievēršoties liturģijas vēstures galvenajiem punktiem no 7. gs. liturģijas grāmatām caur Tridentas koncilu (16. gs.) līdz Vatikāna II koncilam (1962–1965) un tā pēctecībā konstatējamai situācijai, kuru atzinis arī pāvests Francisks, ka reāli katoļu baznīcā pastāv divi riti – vecais un jaunais. Sarunā apskatītas atšķirības starp šiem ritiem un noslēgumā runāts gan par personīgajiem iemesliem, kāpēc daļa ticīgo interesējas par senākām liturģijas formām, gan arī par ārpus Latvijas nereti piedzīvoto liturģisko patvaļu baznīcās un tās iespējamiem cēloņiem un sekām.Literatūra:Erick Ybarra, Melchizedek and the Last Supper: Biblical and Patristic Evidence for the Sacrifice of the Mass. Classical Christian Thought Publishing Company, 2022.www.unavoce.lv
• Saruna par romantismu 10.03.2025 1Std.

  Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski par romantismu kā revolucionāru 18. gs. nogales un 19. gs. pirmās puses idejvēsturisku periodu, kas spēcīgi ietekmējis un turpina ietekmēt modernā cilvēka pašizpratni. Aplādes sākumā runātāji iezīmē romantisma vēsturiskās robežas un meklē kopīgo visiem dažādajiem nacionālajiem un eiropeiskajiem romantismiem. Bičevskis romantisma kodolu saskata jaunu mitoloģiju veidošanā un ironijā. Romantisma filozofiskais pamats, pēc Bičevska domām, meklējams Johana Gotlība Fihtes filozofijā, kurā pašradošais un darbīgais absolūtais “Es” pašrefleksijā atrod savu brīvību. Lācis norāda uz romantisma paradoksu: no vienas puses Hēgelis romantismu definē kā “absolūto iekšējību”, bet no otras puses romantiķi meklē jaunu un nepastarpinātāku pieeju īstenībai un lietām. Lācis un Bičevskis apcer romantismā vienlaikus dzimušo ārējā un iekšējā ceļojuma ideju, kas ļauj apzināt un poetizēt arī cilvēka tumšās dziņas, tomēr Irbe runātājus atgriež uz zemes, norādot uz romantisma metafizisko un epistemoloģisko nabadzību, iestigšanu neatrisināmā paradoksā, kas ir krasā pretstatā klasiskajai filozofijai. Bičevskis izceļ romantiķiem raksturīgo visu atbilžu nepilnību, paša universa ironiju un neizzināmību, kas tomēr neļauj romantismu pilnībā vienādot ar postmodernismu. Sarunas otrajā pusē apskatītas romantisma pasaules uzskata pozitīvās un negatīvās puses – nacionālās identitātes ciešā saistība ar tautas kultūras atklāšanu, agrīno romantiķu kultivētās cildenās izjūtas un pietāte pret pasauli kā noslēpumu, izsmalcināta mākslinieciska gaume un romantisma paradigmas milzīgā ietekme uz mūsdienu izpratni par mīlestību. Literatūra:Berlin, Isaiah. The Roots of Romanticism. Princeton University Press, 2013. Blanning, Tim. The Romantic Revolution. Hachette UK, 2012.Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.Ierakstīts studijā “Ambona”.
• Saruna par Šekspīra Makbetu 29.01.2025 1Std. 23Min.

  Turpinot sarunu sēriju par Šekspīra lugām, Krišjānis Lācis ar Agnesi Irbi analizē drāmu "Makbeta traģēdija" (1606), sarunu sākot ar lasītāju un kritiķu nepārejošo mīlestību uz šo pašu īsāko no Šekspīra lugām, patiku skaidrojot gan ar vēstījuma morālo viennozīmību, gan lugas un galveno varoņu "modernumu", gan arī aktīvo lomu, kuru tajā spēlē pārdabiski spēki. Pēc lugas satura pārstāsta Lācis uzsver, ka Makbets ir nešķīsto spēku upuris un salīdzina raganu darbu ar sātana kārdinājumiem Vecās Derības Ījaba grāmatā. Irbe turpretī uzskaita trīs paša Makbeta pieņemtus lēmumus, kuri visi bija brīvi, un atgādina par Benkvo klātbūtni, kurš, dzirdot tos pašus spocīgos pareģojumus, nepievērsa tiem uzmanību. Lācis paceļ jautājumu par sievas nelietīgo ietekmi savtīgos nolūkos, bet Irbe domā, ka lēdijas Makbetas motivācija ir atstāta neskaidra, tāpēc dažādi lugas ekranizētāji un uzvedēji ir mēģinājuši to papildināt ar tekstā neatrodamiem elementiem. Abi analizē Makbetu laulātā pāra attiecības, pieminot kritiķi Haroldu Blūmu, kurš Makbetus nosauca par "iespējams, laimīgāko laulību Šekspīra lugās". Saruna pievēršas teksta vēsturiskajai dimensijai: Anglijas karalis Džeimss I sēdēja zālē lugas pirmizrādē, un, lugu skatoties, nevienam nebija iespējams nedomāt ne par Šaujampulvera sazvērestību pret Angijas troni, kas notika tikai gadu iepriekš, ne par smago pēcreformācijas posmu, kura sakarā garāmejot pieminēts arī interesantais jautājums par paša Šekspīra konfesionālo piederību. Analizējot raganu un raganošanas dimensiju lugā, Irbe īsi komentē tolaik svaigo Skotijas raganu tiesāšanas prāvu, kurā jau minētais karalis Džeimss, darba "Demonoloģija" autors, spēlēja centrālo lomu. Sarunas nobeigumā abi slavē japāņu režisora Akiras Kurosavas ekranizāciju "Asiņu tronis" (1957) un skaidro, kāpēc mūsdienu anglosakšu mēģinājumi uzņemt Makbeta filmu lielākoties izgāžas. Literatūra: 1) Viljams Šekspīrs. Kopoti raksti, V sējums, “Makbets”. Sast. Kārlis Egle, tulk. Fricis Adamovičs. Rīga: Liesma, 1965. 2) https://en.wikipedia.org/wiki/Witch_trials_in_early_modern_Scotland 3) Critical Essays on Macbeth, William Shakespeare, Harlow: Longman, 1988. 4) Twentieth Century Interpretations of Macbeth: A Collection of Critical Essays, ed. by Terence Hawkes, Englewood Cliffs, N.J.: Prentice-Hall, 1977. 5) Harold Bloom, Macbeth: A Dagger of the Mind, Scribner, 2019. 6) Peter Lake. How Shakespeare put politics on the stage: Power and succession in the history plays. Yale University Press, 2016. 7) Throne of Blood, dir. by Akira Kurosawa, 1957: https://www.imdb.com/title/tt0050613/ 8) The Tragedy of Macbeth, dir. by Joel Coen, 2021: https://www.imdb.com/title/tt10095582/ 9) Macbeth, dir. by Justin Kurzel, 2015: https://www.imdb.com/title/tt2884018/ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Ierakstīts studijā “Ambona”.
• Saruna par Mērnieku laikiem 09.12.2024 1Std. 18Min.

  Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu 1879. g. romānu “Mērnieku laiki” – pirmo mākslinieciski augstvērtīgi nostrādāto latviešu lielapjoma romānu. Sarunu aizsāk Zvaigznes skaidrojums, ko īsti nozīmē kāda klasiska darba pārcelšana “vieglajā valodā”. Tad Zvaigzne iepazīstina ar pašiem vēsturiskajiem mērnieku laikiem Vidzemes laukos un dažādiem zemes izpirkšanas aspektiem laikā pēc dzimtbūšanas atcelšanas. Tālāk sarunā no dažādām pusēm aplūkotas atbildes uz jautājumu, vai un kāpēc “Mērnieku laiki” uzskatāmi par Eiropas klasiķu mēroga romānu, iztirzājot darba unikālo sentimentalitātes, mīlas un blēžu romāna, asredzīga humora un skolmeistariskas nopietnības sakausējumu, ko pavada panorāmisks divu Vidzemes pagastu sadzīves, tikumu un netikumu traktējums veselas paaudzes garumā, lielu laikmeta pārmaiņu mijā. Sarunā arī uzdots jautājums, vai liberāļi pamatoti izmanto Oļiņietes kopumā traģisko tēlu, lai kritizētu Latvijas reliģiski konservatīvos, un apspriests brāļu Kaudzīšu veikuma izteikti kristīgais gaišums iepretī franču un krievu laikabiedru romānu eksistenciāli drūmajai cīņai ar nihilismu. Noslēgumā Lācis, citējot Edvarta Virzas pret Kaudzītēm izteikto kritiku, jautā, vai darbs savā naturālismā un kriticismā “nepārspīlē”, uz ko Irbe atbild, ka darbs tikai vairo mīlestību pret latviešu tautu, savukārt Zvaigzne aicina pievērst uzmanību romāna sākuma ainai, sarunai starp diviem lauku skolotājiem, kas kalpo kā atslēga visa pārējā stāsta saprašanai. Literatūra: Kaudzīte, R. un M. Kaudzīte, "Mērnieku laiki", 5. izdevums, "Latvijas" grāmatu un nošu spiestuve, Rīga, 1923. Skat. arī: https://kulturaskanons.lv/archive/brali-kaudzites/ Virza, E. Jauniznākušās grāmatas: R. Kaudzīte “Izjurieši”, Brīvā Zeme, 1929., 1 februāris, nr. 26. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Ierakstīts studijā “Ambona”.
• Saruna par Trampa uzvaru 11.11.2024 1Std. 2Min.

  Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar politologu Andi Kudoru par Donalda Trampa atgriešanos ASV prezidenta amatā un tās nozīmi ASV, Eiropas un Latvijas konservatīvajiem. Saruna par Trampa fenomenu iepretim citiem republikāņu un demokrātu kandidātiem, liberāļu radikālismu un politiskā piedāvājuma trūkumu, dažādām par Trampu nobalsojušām demogrāfiskajām grupām un to apsvērumiem, kā arī par politiskās retorikas lomu un mēģinājumiem saprast vidusmēra amerikāņa ģeopolitiskā izolacionisma tendences. Skatīt arī: https://edwardfeser.blogspot.com/2024/09/trump-buyers-guide.html Frēnsiss Fukujama par Trampa uzvaru: https://www.ft.com/content/f4dbc0df-ab0d-431e-9886-44acd4236922 Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Ierakstīts studijā “Ambona”.