Tax Stories: Life, Business & Tax

Epizodes

• Ep.110 Ģirts Rungainis - vajadzīgs čempions 08.07.2026 1h 42min

  'Tax Stories' abonenti dzird un lasa pirmie. Reģistrējies un saņem laikus savā e-pastā: https://www.taukacs.blogPar eksportu, ekonomiku un politiku, birokrātiju, reģioniem, nodokļiem.Ģirts Rungainis ir finansists, uzņēmējs un investors, Prudentia līdzīpašnieks nu jau vairāk kā 27 gadus, ZGI Capital dibinātājs un partneris no 2005.g., bijis Vācijas-Latvijas bankas prezidents un Trasta komercbankas prezidents, domnīcas LASER dibinātājs un partneris, LTRK padomes loceklis, bijis daudzu uzņēmumu padomēs. Šajā sarunā ar Ģirtu aprunājāmies kā pie vīna glāzes par to, ka Latvija ir liela un brīnišķīga valsts.Latvijai nepieciešami čempioni (paraugi citiem) - lieli uzņēmumi, kuri pelna ārpus Latvijas.Robeža ir tā, ko mēs paši sev noliekam.Arī attiecībā uz eksportu nereti mēs paši sev esam šķērslis.Sistēmiski mēs kā valsts pamanāmies traucēt, nevis atbalstīt, tiem, kas var nopelnīt eksporta tirgos.Mazajiem uzņēmumiem ārkārtīgi sarežģīti iziet eksportā.Arī ES naudas sadale šai ziņā nav bijusi veiksmīga, to novienādojot, izsmērējot visiem, nevis veicinot lielāku biznesu veidošanos.Konkurences Padome arī neveicina lielo čempionu rašanos.Dažādie ierobežojumi citās ES valstīs esot ekvivalenti 50% tarifam.Jaunās industrijas ir tās, kur ir lielākās iespējas nopelnīt un mazākā konkurence. Tādēļ tranzīta bizness ir bezperspektīvs no tā viedokļa, lai mēs dzīvotu turīgi - daļa cilvēku tur var nopelnīt, bet tas nevar būt ekonomikas dzinējspēks.Līdz 2040.gadam mēs zaudēsim ap 18k cilvēku ik gadu. Četru gadu vēlēšanu ciklā elektorāts mainās par aptuveni 200k (50k gadā).Latvieši labprāt te neredzētu cittautiešus dēļ padomju laika traumas.Bagāta valsts ir sarežģīts kāršu namiņš, augsts enerģētisks stāvoklis. Normāls stāvoklis ir būt stulbam un nabagam.Bizness Latvijā ir salīdzinoši nesteidzīgs, bet dzīves līmenis ir salīdzinoši augsts.Ja runa ir par tavu naudu, tu vēlies lielāku uzticamību par MI piedāvāto 80-90% precizitāti.Jādomā, kā visiem sadarboties, nevis iezāģēt. Mums kā skaitliski nelielai sabiedrībai ir iespējas to panākt salīdzinoši ātri.Mums jābūt kopīgai izpratnei, ka mums jāsadarbojas, lai radītu Latvijas Nokia, Samsung vai citus eksporta milžus, kas varēs pārdot pasaulē un uzturēt te ekonomiku.Birokrātija ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, mēģina pieaugt, regulēt un kontrolēt.Publiskam sektoram (ap 290k strādājošo) ir nepieciešama samazināšanās.Centrs visam ir uzņēmējs, kas iegriež ekonomikas virpuli.Lielākā daļa sabiedrības grib saņemt labumus, pēc iespējas vairāk, salīdzinoši ar to, ko viņi samaksā nodokļos.Trūkst sabiedrības spiediena uz birokrātiju.Kad parunā ar publiskā sektora pārstāvjiem, saproti, ka viņi ir tādi paši labu vēloši, normāli domājoši latvieši, bet kaut kā tas viss nedarbojas. Tad sāc saprast, ka jāizglīto sabiedrību kopumā - publiskais sektors ir tās spogulis.Reģioniem jānodrošina savstarpēju konkurenci, arī par uzņēmumiem, ne tikai par iedzīvotājiem, nodrošinot daļu no UIN pašvaldībām.Tad pašvaldība var teikt uzņēmējam - ja jūs investējiet te miljonu, mēs arī investēsim tikpat.Ja Latvija zaudēs neatkarību, tas ir dēļ būvvaldēm - sistēma darbojas pretēji iedzīvotāju interesēm.Kopumā Latvijā un Baltijā nodokļu slogs ir salīdzinoši zems, izņemot darbaspēka nodokļus.Arī holdingu sistēma te ir gana vienkārša un draudzīga.Veselības un slimības dienu izmaksas padara darba vietas radīšanu dārgāku, kā Lietuvā un Igaunijā, par aptuveni EUR 2000 uz vienu cilvēku gadā. Tam klāt nāk lielākas būvniecības, atkritumu apsaimniekošanas uc lielākas izmaksas, kā kaimiņiem.Smilškastes ideja Ģirtam nelikās interesanta, lai pārnestu biznesu uz citu pašvaldību, bet jautājums paliek par jauna biznesa veicināšanu reģionos.Ja bizness nespēj samaksāt visus Latvijas nodokļus, jāmeklē citu biznesu.
• Ep.109 Roberts Idelsons par kapitālu un pensijām 02.07.2026 1h 10min

  Vairāk informācijas par nodokļiem (bet ne tikai): www.taukacs.blogRoberts Idelsons ir vairāk kā 13 gadus Signet Bank vadītājs, bet ar banku un investīciju jautājumiem ir strādājis visu savu dzīvi. Kopā ar Robertu aprunājāmies par sekojošām tēmām.Kas bija tas brīdis, kas Robertam palīdzēja nokļūt bankas vadībā?Streetwise: Getting to and Through Goldman Sachs - viena no pēdējā laikā lasītajām grāmatām, kas Robertam šķiet paslavēšanas vērta;Kā var veidoties dažāda attieksme pret naudu?Iešana ārā un runāšana ar cilvēkiem nereti dod lielāku pievienoto vērtību, nekā sēdēšana birojā un e-pastu lasīšana;Kāda ir Signet Bank stratēģiskā pieeja biznesam – ar ko tā atšķiras no pārējām bankām Latvijā un kādēļ nepieciešama tā meita - Magnetiq Bank?Sākotnēji viens no bankas linences nosacījumiem bija, ka vietējā tirgū nedrīkst veikt vairāk par 20% no darījumiem;Cik liels kapitāls reāli vajadzīgs, lai varētu izveidot jaunu banku?Kapitāla tirgus pēdējos pāris gados ir fundamentāli pavirzījies uz priekšu – no ekzotiska kapitāla piesaistīšanas veida uz mainstream; “Pagājušā gadā caur obligāciju emisiju uzņēmumi piesaistīja vairāk naudas, kā caur kreditēšanu.”Pietrūkst aktīva akciju tirgus, jo trūkst labo piemēru; valsts uzņēmumi varētu dot šādu grūdienu;Kādas ir 3 nepieciešamās komponentes, lai uzņēmums ietu uz biržu?Kā iekustināt privātos ieguldītājus, kuri šobrīd banku kontos tur ap 12 miljardiem?Ja finanšu pratību labāk mācītu skolās, mēs kā sabiedrība būtu krietni turīgāki;Kas ir polymarket un prediction market? Kādēļ Stablecoin ir labs mehānisms šo tirgu izmantošanai?Cik tālu ir digitālā eiro projekts un kādēļ tas vajadzīgs? Kā tas varētu nākotnē samazināt ēnu ekonomiku?Šis ir gads, kad kripto vide normalizēsies;Cik aktuāla ir biznesa nodošana nākamām paaudzēm? Kā IPO šai ziņā var palīdzēt kā vidusceļa risinājums starp biznesa pārdošanu un atstāšanu ģimenē?Jācer, ka uz vēlēšanām vairāk diskusijas būs par ekonomiku; un vairāk – kā izdarīt, nevis ko;Nodokļu progresivitāte neļauj investēt biznesos un audzēt ekonomiku;Zemāka IIN likme arī varētu iekustināt kapitāla tirgus;Pensiju 2.līmenis – kādēļ to jāturpina uzkrāt, nevis izmaksāt? Kāpēc vispār veidots 2.līmenis? Kāda varētu būt alternatīva sistēma? Vai mēs Latvijā vēlamies ASV sistēmu ar daudz bezpajumtniekiem uz ielas, ja nebūs reāla pensiju nodrošinājuma?Ne Lietuvā, ne Latvijā parāda apjoms pret IKP nav kritisks.Kādēļ bankām un nebanku kreditētājiem jāmaksā UIN, bet pārējiem nav?Ko vajadzētu partijām atspoguļot par nodokļiem savās programmās – konceptuāli?
• Ep.108 Raivis Lucijanovs - par ilgdzīvošanu 23.06.2026 1h 13min

  Vairāk 'Nodokļu stāstu': www.taukacs.blog Raivis Lucijanovs ir finanšu un grāmatvedības eksperts, bija Vitol grupas uzņēmuma Latvian Transit CFO; pirms tam – KPMG; Pasažieru vilciens; Tipro Baltic; tagad – IQ Capital uzņēmuma līdzīpašnieks, kas piedāvā ārpakalpojuma finanšudirektora pakalpojumus. Ārpus biznesa Raivis teju 18 gadus RBS pasniedza finanšu un vadības grāmatvedību, bijis Skvoša federācijas vadītājs; ir arī miega eksperts.Ar Raivi aprunājāmies par:viņa ilgdzīvošanas (biohacking) principiem;kas ir līdzestība?kāpēc pievēršanās miega jautājumiem ir svarīgi arī uzņēmumiem? kādēļ Raivis ar 1,81m augumu mēģina iedankot bumbu grozā 3,05m augstumā?kā Raivim izdevās satikties ar Tim Ferris?vai cilvēki kļūst virspusīgāki, kad īsi video klipi aizstāj grāmatu lasīšanu? kā un ar kādu motivāciju Raivis pieņēma lēmumu kļūt no darbinieka par biznesmeni? cik lielam vajadzētu būt drošības spilvenam?kāda bijusi Raivja pieredze, saziņā ar VID un muitu?kādas pazīmes liecina par labu pakalpojumu sniedzēju, t.sk. nodokļu konsultantu?Atvainojos par nenofokusētu video kvalitāti. Kļūdas dažreiz gadās, kad ar visu podkāsta veidošanu nodarbojas tik viens cilvēks, turklāt - advokāts.
• Ep.107 Jurijs Spiridonovs padarīja Rīgu par finanšu galvaspilsētu, vismaz uz vienu nedēļu 10.06.2026 1h 17min

  Vairāk Nodokļu stāstu - www.taukacs.blog Esmu lepns, ka Latvijā ir tādi inteliģenti cilvēki, kā Jurijs Spiridonovs. Viņš ir Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas (EBRD) valdes padomnieks un Latvijas pārstāvis, ekonomikas zinātņu doktors, RISEBA asociētais profesors, vecākais pētnieks Latvijas Zinātņu Akadēmijā, ar plašu pieredzi valsts pārvaldē. Atziņas no iespaidīgās EBRD Biznesa Foruma nedēļas Rīgā varat lasīt te. Tikko aizvadītais EBRD Biznesa Forums Latvijā (ar 2100+ delegātiem no 77 valstīm) bija lielākais biznesa pasākums, kāds jebkad Latvijā noticis. Tas radīja spēcīgu emocionālu sasaisti ar Latviju, kas ir svarīgi investīciju piesaistei.Nīderlandes karaliene Maxima, Lielbritānijas, Ukrainas, Baltijas finanšu ministru dalība nodrošināja sarunu augstākā līmeņa kvalitāti.Jurijs strādājis pēdējos divus gadus pie šī pasākuma gatavošanas, pēdējā laikā pat 18h dienā bez brīvdienām.Jurijs arī padalījās, ko praktiski nozīmēja, ka 6 dienas pirms konferences mainījās valdība.Kāds labums no tā visa ir Latvijas biznesam?Kādos gadījumos EBRD var palīdzēt uzņēmumiem? Tas var būt ieguldījums kapitālā, kredīts, dalība obligāciju emisijā lielos projektos, vēlams - sākot ar EUR 10 milj.;EBRD ir AAA reitings, kuras iesaiste var dot kvalitātes zīmogu uzņēmumam;Latvijā nav daudz EBRD projektu, jo te vide ir sadrumstalota; Latvijas vadība nav redzēta regulārās investīciju roadshow sanāksmēs Londonā;Nebūtu slikti, ja bizness zinātu Latvijas valsts infrastruktūras plānu tuvākajiem 5-10 gadiem. Kāpēc mēs skatāmies tikai uz Baltijas vai Polijas tirgu, bet kāpēc mēs negribam veidot projektu, piemēram, Ēģiptē, izmantojot EBRD resursus?EBRD Biznesa Forums bija magnētiskā rezonanse valsts pārvaidei;FM kolēģi, kas bija iesaistīti šī pasākuma organizēšanā bija fantastiski, par pārējiem no valsts pārvaldes neizteikšos.Pēdējā nodokļu reforma bija laba ar to, ka FM daudz runāja ar biznesu, asociācijām, pirms pieņēma lēmumus.Nodokļu sistēma nekad nebūs vienkārša, jo tā paredz daudz izņēmumus un atvieglojumus.Visu skolu programmās jābūt, ka skolniekiem jāsaprot nodokļu pamatprincipi. Iespējams, jaunais 5 sēriju ‘Nodokļu stāstu’ seriāls varētu skolām ar šo palīdzēt. Latvijas Universitāte jau palūdza atļauju to izmantot savā mācību programmā. Attieksme nodokļu administrācijai ir tas, kas Lielbritānijā labi sanāk, un Latvijas VID tas sanāk arvien labāk.
• Ep.106 Jeļena Buraja - izglītība kā pamats visam 01.06.2026 1h 17min

  Daudz vairāk nodokļu (bet ne tikai) satura - www.taukacs.blog Ar Rietumu Bankas vadītāju Jeļenu Buraju apspriedām banku sektoru un ekonomiku Latvijā, t.sk. sekojošas tēmas:arvien vairāk Jeļenas draugu spēlē golfu un ir redzams, ka tas kļūst arvien populārāks;Ļoti labs formāts jebkuram mācīties - universitātēs meklēt atsevišķus kursus; arī attālināti - ārzemju universitātēs.ja tu mācies un attīsties, tad nav arī izdegšanas; es vispār neticu izdegšanai - tas ir mūsdienu pārticības blakne; vai Ķīnā tu varētu atļauties 1/2 gadu nestrādāt? ja tu katru dienu dari kaut ko, lai vide ap tevi ir arvien sakārtotāka, tu būsi kreativitātes fāzē; ja jūties izdedzis, aizej kādam palīdzi un jutīsies labi;Diez vai cilvēks 80 gados, atskatoties uz savu dzīvi, atcerēsies, cik labi es pavadīju laiku iepirkšanās centrā.cīnos ar katru lieko klikšķi bankā;arī izvēlēties vietējā kapitāla banku var būt patriotisma izpausme;Tas izskatās kā sistēmas gļuks - bankām skatās uz katru sīkumu, bet maksājuma iestādes nav tik regulētas un kontrolētas, bet abiem jākonkurē.bankas stratēģiju iet eksporta tirgos parādīja bankas akcionārs no Īrijas kā perspektīvu attīstības virzienu;ārvalstu investīciju piesaistīšana ir vietējo cilvēku un uzņēmumu atbildība; jāstāsta par tūrismu Latvijā; jāveido arvien vairāk pasākumus, kas piesaista visu Eiropu; Ledusskapis uzvar televizoru. Mums jābūt pārtikušiem, lai viss ir labi. ģeopolitiskajā kontekstā ir nevis jāved naudu ārā no valsts, bet jādara visu, lai mēs esam stipri, tāpēc tieši jāiegulda vietējā biznesā (kādēļ gan pensiju naudas apsaimniekotājiem nenoteikt, ka daļu šīs naudas jāiegulda Latvijā - JT piezīme); Liepājas pašvaldība ir labs piemērs attieksmei pret investoriem: jūs tikai nāciet, mēs jums visu izdarīsim, lai būtu ērti te strādāt;Latvijā ir labas biznesa atbalsta programmas, gan LAD, gan Altum un arī bankas labprāt kreditē; biznesi vairāk attīstītos, ja būtu vairāk pieejamu darbinieku; tādēļ vērts pievērsties izglītības sistēmas straujākai attīstīšanai;mēs dzīvojam drošā vidē, kas ir prioritāte pār citām lielajām pilsētām Eiropā; Varbūt jāatceļ nekustamā īpašuma nodokli komerctelpām, lai attīstas Rīgas centrs;Jāpiedomā, kā nodrošināt taisnīgumu, jo šobrīd tie, kas maksā nodokļus bauda tādus pašus labumus kā tie, kas nodokļus nemaksā;Ar pelēko ekonomiku (ap EUR 2 miljardi gadā) varētu pieckāršot Izglītības ministrijas budžetu vai divkāršot medicīnas izdevumus; Kā mēs varam piekrist progresīvam IIN ar tik lielu pelēko ekonomiku?Ja mēs atcelsim IIN, nodokļus g.k. iekasēsim no PVN u.c. netiešajiem nodokļiem, bet iegūsim augstas klases speciālistus;nodokļu likumiem jābūt skaidriem; ir uzņēmumi, kas nemaksā korekti nodokļus, jo viņi tos nesaprot;Latvijas pelēkā ekonomika slēpjas atsevišķās biznesa nozarēs, kas nemaksā; lump-sum tax (fiksēta gada IIN summa) ārzemniekiem, kas pārceļas uz Latviju, varētu būt labs veids, kā paņemt līdzīgus piemērus no Itālijas, Polijas, Šveices un Spānijas;par pensiju 2.līmeņa izmaksāšanu iedzīvotājiem - varbūt vienkārši jāuzlabo sistēmu, kā labāk pārvaldīt? No otras puses - tuvākajos gados parādīsies tādi instrumenti, ar kuriem cilvēkiem būs ārkārtīgi vienkārši investēt un tad arī var būt īstais brīdis atdot cilvēkiem viņu naudu, lai paši investē. Priekš kam? - tas vispār ir labs jautājums jebkurā dzīves posmā. Bankas varētu būt aģents, kas nākotnē varētu automatizēt visu nodokļu iekasēšanu VID vietā. Kur 2 juristi, tur 3 viedokļi, bet kur ir 2 grāmatveži un IIN likums, tur ir 10 viedokļi un pat VID brīžiem nezin, kā ir pareizi. Paldies Kristapam Pētersonam ar komandu, kas palīdzēja ar šīs epizodes tehnisko pusi. Par JeļenuPar biznesuPar ekonomikuPar nodokļiem
• Ep.105 Uldis Tatarčuks - Latvija ir tehnoloģiski attīstītāka, nekā Vācija 23.05.2026 1h 12min

  Tax Stories portālā - vairāk satura par nodokļiem (ne tikai). Ar Tet vadītāju Uldi Tatarčuku šoreiz runājām par:hokeju un golfu;The Diary of a CEO, kā arī Tax Stories u.c. - podkāsti, ko Uldis mēdz klausīties;Stanfordas miniMBA programmas atziņām;Tet dažādajiem biznesa virzieniem;Latvijā jāveido atbalsta programmas energo-efektīvām nozarēm, kā Vācijā;vēl viens labs Vācijas paraugs - samazināta PVN likme energo-efektīvo ēku būvniecībai - tas straujāk attīstītu nekustamā īpašuma tirgu;“Strādājot ar valsts iestādēm tu saproti, ka viņiem pulksteņi griežas lēnāk.”šogad un nākamgad AI izmantošanā vēl nepieciešama cilvēka klātbūtne;krāpnieki 2025.g. izkrāpa ap EUR 26 milj.;ja spēlē hokeju Latvijas Virslīgā, bet gribi spēlēt labā Eiropas līgā - apmēram tik sarežģīti ir ienākt jaunā eksporta tirgū, bet balva ir pietiekoši interesanta, lai tur nokļūtu;kāpēc mums ritināt investoriem sarkano paklāju, ja mūsu ienākšanu eksporta tirgos neviens tur negaida un pat neatbalsta? Tet un LMT piemērs rāda, ka arī citi uzņēmumi var labi attīstīties ar kombinētu privāto un valsts kapitālu;valsts Latvijā kopumā pārāk daudz nodarbojas ar biznesu - privātie vienmēr būs konkurētspējīgāki; tik jānodrošina godīgas konkurēšanas vidi; arī investori lasa medijus par korupcijas skandāliem;biznesa vēlmju saraksts uz nākamām parlamenta vēlēšanām ir LDDK valsts attīstības plāns;Latvijā ir tāda pat veca sistēma par virsstundu apmaksu, kā Baltkrievijā un Krievijā;VID spēja uzlabot procesus ir pamanāma;nodokļu sistēmā svarīga ir vienkāršiba un ilgtermiņa prognozējamība; mums jābūt atvieglotai sistēmai, kā piesaistīt ārvalstu ekspertu piesaistīšanai; LIKTA PVN strīds ar VID jau 10 gadus - nodokļu strīdu nespējas paraugs;ja pareizi izveido, Latvijā būtu saprātīgi ieviest Netflix nodevu, kas attīsta vietējo filmu produkciju; tāpat arī valsts atbalsts starptautiskiem projektiem, tādiem kā ārzemju filmu filmēšanai, starptautiski pokera turnīri u.c. valstij parasti kopumā ir ar + zīmi.
• Ep.104 Four Interviews at a Writers' Retreat 09.05.2026 1h 37min

  Nick Hughes, UK has made his career in finance. He has been working for big names like McKinsey, American Express, easyJet and Barclays. He was born and grew up in Zimbabwe until he turned 18, then studied at the University of Oxford. He is a talented writer who now lives in London. He has studied brain function and near-death experiences and wrote a book about what human life might look like 20 years from now, alongside their digital clones, which contain a complete copy of the human brain. Wendy Brabon, USA has been working for most of her life in pharma industry, for names like Siemens, Novartis and Viatris. Debut author of 'Guardian of Ten', inspired by her grandmother's Nazi-occupied Utrecht — and a long life's worth of lessons that feel urgent today.Catriona Jarvis is a former judge in UK, with a focus on refugee rights and human rights in general. She writes about South Africa.Ian Jacobs is a professor in medicine, holding the leading positions in the NHS medical system in UK, like chairing the Barts Health NHS Trust. He has been living in Australia and UK, teaching at universities, now writing his book about fighting cancer. Over the past 35 years he has led a research team working on early detection and risk prediction of cancer.
• Ep.103 Inga Spriņģe par kritisko domāšanu 30.04.2026 1h 24min

  Sarunā dzirdēsiet par dzīves Igaunijā un Latvijā salīdzināšanu, Ingas esošo un topošo grāmatu, socialiem medijiem un AI, Re:Baltica, karjeras svarīgākajiem pavērsieniem, ofšoriem, podkāstiem, u.c.Tax Stories blogi un podkāsti dzīvo te: www.taukacs.blog
• Ep.102 - Raimonds Zukuls par un ap muitu 23.04.2026 1h 30min

  Nodokļu blogi un podkāsti dzīvo www.taukacs.blogĢenerālis Raimonds Zukuls ir VID Muitas pārvaldes vadītājs, tātad - Latvijas muitas cilvēks Nr.1. Cita starpā apspriedām sekojošas tēmas. Sākotnies Ukrainas karam tirdzniecības veicināšanas fokusu (muitošanas ātrums) muitā nomainīja kontrolējošais fokuss. Šobrīd muitā ir 777 darbinieku (savulaik bija ap 1800). Kā izglītoties un sekot līdzi jaunumiem Latvijā muitas tiesību jautājumos? Saistošā izziņa par tarifu vai izcelsmi vairs nav retums. Uzņēmēji ir pietiekoši izglītoti par iespējām un tās arvien biežāk izmanto. Šobrīd muitai uz galda ir ES muitas reforma, bet tas vēl tālu.Kā AI palīdz muitas darbā? Piemēram, ievadot AI rīkā preces fotogrāfiju, muitas (KN) koda vismaz pirmie 4-6 cipari būs noteikti diezgan precīzi. Pēcmuitošanas pārbaudēm fokuss šobrīd ir sankciju apiešana. Rīgas ostā mums ir robeža ar Ķīnu. Ķīnas precēm ir būtiskas antidempinga nodevas (50-80%), ko joprojām cenšas kreatīvi apiet.Sankciju mērķis ir apturēt militāro potenciālu vai nedot naudu Krievijai par izejvielām. Cik lielā mērā Centrālāzijas valstis izmanto sankciju apiešanai?Muitai laba sadarbība ar FID un ĀM, kur rodas idejas par sankciju uzlabošanu, ko tālāk komunicē ar Eiropas Komisiju.Imports no Krievijas ir būtiski krities, bet eksports uz Krieviju nesamazinās. Top 5 pārkāpumi muitā: nepareizs KN kods; nepareiza preču izcelsme; neloģiskie maršruti; luksuss precces; vecie līgumi par pārejas periodu, kad jaunākās sankcijas vēl nav spēkā. Veikalos labi, ka arvien vairāk parādās karodziņi par preču izcelsmi. Joprojām notiek cigarešu kontrabanda, bet samazinās. Nelegālo cigarešu skaits pieaudzis dēļ ES nelegāli ražotā apjoma. Arvien vairāk uz robežas atrod narkotikas. Vai Latvijas muitai nonāk informācija par Šveicē iegādātu pulksteni, kur paprasīts tax free zonā atpakaļ PVN? Ielidojot no 3.valstīm ar jaunām precēm vērtībā virs EUR 430, ir jāiet cauri sarkanajam koridoram. Muitas savā starpā apmainās ar informāciju. Eiropā jāiet uz pārmaiņām, lai nevajadzētu visām 27 valstīm piekrist. Tā dēļ iestrēguši ES svarīgi jautājumi.Labi, ka ieviesta administratīvā atbildība ar EUR 10k un tml. sodiem, lai par salīdzinoši nelielu pārkāpumu nevajadzētu ierosināt kriminālprocesu. Vai muita veidos pārkāpēju melnos sarakstus?Vai muita tiek klāt informācijai par ofšoru patiesā labuma guvējiem?Nodokļu un muitas policija joprojām ir būtiski ikdienas partneri apmēram tāpat, kā pirms NMP novirzīšanas uz IeM.CBAM (oglekļa importa maksājums) tiem, kas importē virs 50t, radījis apmulsumu biznesa vidē. Muitas likumā un ES tiesībās paredzētie grozījumi varētu skart e-komerciju (EUR 3 par sūtījumu no š.g. 1.jūlija) un apstrādes maksa no novembra. Ir paredzētas lietas, ko komersanti varēs darīt muitas vietā paši, kas viņiem būs izdevīgāk. Datahub - info no visas ES, lai to automātiski izmantotu muitas deklarāciju sagatavošanai.
• Ep.101 Jānis Domburs par svarīgākajiem mērķiem 13.04.2026 46min

  Ar šo turpinās virkne sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta Mediāna autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši Tax Stories podkāsti un blogi. Ar žurnālistu Jāni Domburu iepazīstināt nav nepieciešams. Šoreiz Jānis piekrita aprunāties mikrofona otrā pusē. “Mums nodokļu slogs un iekasējamība ir salīdzinoši zema, bet mēs gribam visus sociālos labumus tāpat, kā Skandināvijā. Celt nodokļu slogu vairs nav racionāli. Tomēr mēs viņus iekasēsim. Tādēļ mums tagad vajadzīgi 2 mērķi:būt par kompaktāko un atklātāko valsts pārvaldi Eiropā;straujākais ēnu ekonomikas samazinājums Eiropā.” “Pie šādiem mērķiem nemaksātājiem vairs nebūs attaisnojuma nemaksāt.” “Vēl pie pelēkās ekonomikas tēmas vērts plašāk diskutēt vai nodokļu nemaksāšanas gadījumos tiesām vairāk jāiet brīvības atņemšanas vai naudas sodu virzienā.”“Bizness vislabāk zin, kurš strādā pa melno. Kamēr pats bizness uz to piever acis, neko nevar izdarīt. Kāpēc viņi neko nedara? VID vai KNAB ir kaut ko dzīvē parādījuši, ka viņiem nevar uzticēties.” “Zagšanā piedalījās 3 pakāpju zagļi: lielzagļi, līdzzagļi un muļļzagļi.”“Aizej uz Latgali un pajautā, kāpēc viņi nestrādā pa balto? Tieši, bļ.. , kāpēc? Pašļi visi dir.." “Daudziem pamatoti ir uzkrājies jautājums VIDam - a jūs biezos visus kratat vai nē?” Tas ir taisnīguma deficīta pamata jautājums, kas redzēts visa KNL pastāvēšanas laikā.“Par valsts budžeta tēriņiem lielākais jautājums ir par atklātumu.” Sevišķi spilgti tas redzams, cik grūti aizrakties līdz jautājumu saknēm, gatavojot KNL raidījumus. Daudzi mediji atmet ar roku šim, jo nav tik daudz laika, lai aizraktos.“Mēs ejam nevis pa spirāli uz augšu, bet pa riņķi. Ja publisko iepirkumu reforma beigsies ar sliekšņu celšanu un iepirkumu necaurspīdīgumu, es baidos, ka spirāle var sākt iet uz leju.”“Valsts kases publiskotajās sadaļās ‘tāmes’ var kaklu nolauzt 99 gadījumos no 100. +Īpaša sadaļa ir aizsardzības sfēra.” “Kādēļ gan katra valsts pārvaldes struktūra nevarētu publiskot visus iepriekšējā dienā veiktos maksājumus?” “Pelēkā sektora uzlabošana sākās ar mazām lietām. Kādēļ gan neieviest Zviedrijas modeli, ka katram privāto pakalpojumu sniedzējam es samaksāju pa 15-20% vairāk, ko es gada beigās saņemu no valsts atpakaļ?”“Otrs, mazajam biznesam arī ik pa laikam varētu veikt pārbaudes vai viss, ko viņi noraksta izdevumos, atbilst biznesa izdevumu kategorijai.”
• Ep.100 Jānis Taukačs par šī podkāsta mērķi 06.04.2026 44min

  700+ 'Tax Stories' blogi un podkāsti atrodami: www.taukacs.blogIntervētāja lomā šajā īpašajā reizē iejūtas raidījuma Mediāna autors Kristaps Pētersons. Viena no līdzšinējām intervijām bija ar lielākā Izraēlas advokātu biroja nodokļu prakses vadītāju. Viņam bija iespēja izvēlēties sev piemērojamo nodokļu režīmu un viņš izvēlējās maksāt vairāk. Cilvēki tur saprot, ka dēļ tur pastāvošiem drošības riskiem ir vairāk jāpalīdz savai valstij.2025.gadā ‘Tax Stories’ podkāsts ap 800+ cilvēkiem bijis starp Top 3 klausītākajiem Latvijā.Problemātiskās jomas nodokļu sistēmā: aplokšņu algas, PVN shēmas, iespējama kapitāla pieauguma neaplikšana, ja persona nomaina nodokļu rezidenci,personīgos uzņēmumos ienākuma novirzīšana no atalgojuma uz dividendēm,nepiemērojot ieturējuma nodokļus, Latvija dāvina nodokļus citām valstīm.Iespējamās zāles, lai šīs problēmas risinātu:jāiet pēc tēriņiem, kurus tērētājs nevar paskaidrot, nevis pēc biznesmeņiem, kuri, iespējams, ‘zināja vai viņiem vajadzēja zināt’ par piegādātājiem vai pircējiem, kas izkrāpuši PVN;online rēķini un čeki;exit tax - nodoklis par Latvijā ģenerētiem aktīviem, ja persona maina nodokļu rezidences valsti;pastiprināti jāuzrauga skaidras naudas izcelsmi;uzlabota automātiskā konta (MUN) sistēma - EUR 300k apgrozījumam ar mazāku likmi un super-vienkāršu reģistrāciju un likvidēšanu. Jo sistēma būs vienkāršāka, jo vairāk nodokļus cilvēki maksās. Būtu lieliski, ja jebkurš var uzklikšķināt uz jebkuru valsts tēriņu un apskatīt visus pirmdokumentus, t.sk. publiskā iepirkuma dokumentāciju.
• Ep.99 Kristofs Blaus - mēs esam tuvu kaut kam lieliskam 30.03.2026 1h 12min

  Kristofs Blaus⁠ ir Nutrameg (Top 10 uzņēmums savā jomā pasaulē), StartSchool, ManaBalss.lv un Uzņēmēji Mieram līdzdibinātājs Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Tālāk - mazliet vairāk no Kristofa teiktā. Tie, kas ir biznesā, parasti nedala starp personīgo un darba dzīvi. Ir viena dzīve. Nevar izslēgt smadzenes, tiklīdz izej ārpus biroja telpām.Mums cilvēkiem produktivitāte ir virs EUR 1 milj. uz cilvēku gadā. Tuvākajos 5 gados plāno sasniegt EUR 1 bn apgrozījumu.Latvija ir mazam biznesam sapņu zeme. Taču tie ir toksiski priekš ekonomikas ar drausmīgu produktivitāti uz vienu cilvēku. Mazie ir vajadzīgi, lai izaugtu lieli.Lielie uzņēmumi Latvijā sastopas ar pārlieku piesardzību no valsts un banku sektora.Savukārt, Lietuvā VID aicina lielākos uzņēmumus ciemos un saka: jūs esat mūsu varoņi, kā mēs vēl jums varam palīdzēt un kādi jums tuvākie plāni?Mēs esam gan bankām, gan VID daudz skaidrojuši par to, kādēļ mēs Google maksājam miljonus par reklāmām.Uzņēmējiem pārāk bieži trūkst ambīciju par lieliem mērķiem un eksporta tirgiem. Latvijā ir augsta darba kultūra. Taču uzņēmēji par lieliem mērķiem bieži neaizdomājas, jo trūkst labu piemēru. Menedžeri var maukt vēl 10 gadus ar to pašu KPI. Tikai founderi var redzēt lielo bildi, ka kāds KPI ir novecojis un jāpārtaisa.Kad primārās vajadzības ir apmierinātas, viņi var vairāk ieguldīt veselībā. Tāpēc vajag lielāku IKP uz iedzīvotāju. Tāpēc vajag vairāk produktīvu lielo uzņēmumu.Nutrameg mēs ar AI vēlamies automatizēt 50% no visiem procesiem.Arī StartSchool ir liels uzsvars uz AI izmantošanu. Tagad tieši ir iespējams pieteikties uz jauno mācību gadu, kas sāksies septembrī. Stratēģija - 10 gados izaudzināt 1000 potenciālus startapu līderus.Latvijas nodokļu sistēma ir lieliska, it sevišķi UIN.
• Ep.98 Zane Čulkstēna par mākslu un mākslīgo intelektu 25.03.2026 1h 20min

  Zane Čulkstēna ir harizmātiska uzņēmēja ar lielisku Latvijas un ārzemju izglītību (SSE, University of Sussex, Columbia University). Viņa dibinājusi cilvēkkapitāla uzņēmumu ERDA, galeriju Kim?, Future of Work Institute in Riga, darbojas Mākslas Akadēmijas padomē, bija Jūrmalas Mūzikas festivāla CEO. Zane palīdz arī vidusskolniekiem noorientēties ar karjeras izvēli. Ar Zani apspriedām šādus tematus. Par AI un biznesu.Kad Covid laikā Zane organizēja 'Future of Jobs' konferenci sadarbībā ar 'World Economic Forum', tai online pieslēdzās ap 60k cilvēku. Tagad sadarbībā ar Google tikko bija šīs iniciatīvas turpinājums - konference 'Future of Work in the Age of AI'. Ar 2028.g. uzņēmumus ES varēs dibināt 48h laikā online ar izmaksām, kas mazākas par EUR 100, bez kapitāla prasībām. Algu palielināšanai skolotājiem jānāk komplektā ar cita veida prasmēm un darba modeļiem, kas balstās uz obligātu AI apgūšanu. Mēs jauniešiem iedodam Latvijas 100 lielāko darba devēju sarakstu un vaicājam, lai atzīmē sev zināmos. Viņi tā reāli zin vien ap 6 uzņēmumiem. Profesionālie pakalpojumi ir vieni no tiem, ko samērā drīz vairs nevajadzēs dēļ AI. Augsta līmeņa speciālisti savu darbu varēs veikt labāk un ātrāk - viņi būs vēl vairāk pieprasīti. Gudrākie mēģina AI ieviest procesos. Dēļ AI ASV universitāšu absolventu nodarbinātība ir nokritusies tik zemu, kā krīžu laikā, lai gan krīzes nav. Tādēļ visdrīzāk varētu citi sekot Singapūras piemēram, kur valsts maksā uzņēmumiem, lai viņš 'krāmējas' ar jaunieti, līdz viņš kļūs par labu speciālistu. Valstij, savukārt, šim būs jāpielāgo nodokļu sistēmu, lai iekasētu nodokļus, ar ko šādus darbus varēs apmaksāt. Iespējams, piemērojot nodokli tiem, kur roboti vai tehnoloģijas aizvieto darba vietas. Iespējams, AI izdomās, kā veidot AI uzturētu nodokļu sistēmu. :)Singapūras pieredze gan iedvesmo, gan dzen izmisumā, cik tālu pieredzes, apziņas, domāšanas ziņā esam no viņiem. Lielākie ieguvēji no jaunākajiem atklājumiem parasti ir nevis izgudrotāji, bet adaptētāji, ieviesēji. Latvijā saskaņā ar Eurostat datiem uzņēmumi ļoti lēni ievieš AI savos procesos - esam vieni no lēnākajiem ieviesējiem visā ES. Viens no iemesliem tam varētu būt tas, ka Igaunijā un Lietuvā vairāk uzņēmi orientējās uz eksportu. Trūkst tās eksportējošās domāšanas. Ja Latvijā piezīdusies vesela čupa, lai izspiestu visu no valsts. Tā vietā Igaunijā izveido priekš valsts gatavotu risinājumu - ja tas ir veiksmīgs, tad ar to nopelna eksporta tirgos.Valstij šai (AI ieviešanas) ziņā jāpalīdz MVU, t.sk. arī ar vienkāršāku nodokļu sistēmu MVU. Par mākslu un nodokļiem.Laiks un lēnāks dzīves ritms ir lielāka vērtība par naudu. Latvijā budžeta izdevumi kultūrai jau vēsturiski bijuši vieni no augstākajiem Eiropā. Lielākais izaicinājums šobrīd vizuālā mākslā ir otreizējā tirgus un kolekcionāru neesamība, kas vēlas investēt mākslā. Mākslas pasaule šobrīd visvairāk iegūtu no ekonomikas uzplaukuma. Latvijā ziedojumus veicinošā nodokļu sistēma ir ļoti dāsna. Galerijai Kim? no ziedojumiem nāk ap 40% no budžeta. Tas, ka mākslas darbi ir aplikti ar pilnu PVN, nav optimāli. Citiem mākslinieku darbiem - operai, grāmatām ir zemākas likmes. Ja mākslinieks pārdod gleznu par 1000, pie mākslinieka nonāks vien ap 250. Tas veicina pelēko sektoru un skaidras naudas apriti. Otrs, kas veicina pelēko sektoru - nodokļu sistēmas sarežģītība un mākslinieku nevēlēšanās tajā iedziļināties. Liela daļa ir gatavi maksāt salīdzinoši lielu daļu ieņēmumu starpniekiem, kas paņem uz sevi rūpes par nodokļiem un rēķiniem. Valsts noteikti varētu to naudu paņemt sev, ja padarītu sistēmu vienkāršāku. Zanes 'narkotikas' ir nepārtraukti kaut ko jaunu mācīties un mēģināt, t.sk. starptautiskā arēnā. Ja gribi sakārtot kaut ko valstī, jāsāk sakārtot sevi un savu tuvāko apkārtni.
• Ep.97 Jānis Ošlejs par produktivitāti 17.03.2026 1h 6min

  'Tax Stories' raidierakstos turpinām likt uzsvaru uz saturu, ne tik ļoti uz vizuāli skaistu 'iesaiņojumu'. Taču 'Mediānas' Kristapa Pētersona rokās arī 'iesaiņojums' nu kļuvis krietni kvalitatīvāks.Ar šo turpinām virkni sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta ‘Mediāna’ autoru ⁠Kristapu Pētersonu⁠. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, ⁠t.sk⁠. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši ‘Tax Stories’ podkāsti un blogi.Ar ekonomistu un Primekss vadītāju Jāni Ošleju šoreiz sanāca ļoti vērtīga saruna. Apspriedām sekojošas tēmas:“Paaugstinot PVN, NĪN un nodokļus auto, varēsim samazināt IIN darbaspēkam un daudzbērnu ģimenēm.”vai mūsu nodokļu sistēma šobrīd pietiekoši atbalsta eksportu?kādēļ uzņēmumiem jāaudzē lielāku pievienoto vērtību no katra nodarbinātā?kādēļ Lietuvā notika lielāks izrāviens (lielāks eksports), kā pie mums?“Pēc Šveices kantonu piemēra varbūt jāļauj arī Latvijā pašvaldībām konkurēt savā starpā ar nodokļu atšķirībām.”kādas korekcijas nepieciešamas nodokļu sistēmā, lai vairāk atbalstītu eksportu un bremzētu importu? kādēļ ir netaisnīgi, ka tie, kas ir bez bērniem, maksā tādas pašas IIN likmes, kā tie, kam nav bērnu? “Man nav sūdzību pret VID. Izskatās, ka lietas notiek pareizā virzienā.” kādas korekcijas varētu ieviest NĪN sistēmā un kādēļ? kāpēc ir taisnīgāk NĪN piemērot tikai zemei (kā Igaunijā), nevis zemei un ēkām? kādēļ Izraēlā, Somijā, Dānijā u.c. valstīs, kur neražo auto, uzliek samērā augstus nodokļus auto?“Ja jau apkārtējie jau tāpat redz gan glauno auto, bildes no skaistiem ceļojumiem, labu māju. Kādēļ gan tad nepadarīt publisku info, cik katrs samaksājis nodokļos?”kā IIN progresivitāte var palīdzēt uzņēmumu mērogošanai?kādēļ Latvijā nevajag bagātības nodokli, bet varētu ieviest miljonāru pievilināšanas Latvijai sistēmu?cik liela ir valsts sektora efektivitātes problēma? “Vai valsts efektivitāti jāoptimizē? Jā! Vai tā dēļ kļūsim bagāti? Nē! Valsts efektivitātes kritērijam jābūt saprātīgam valsts tēriņu % attiecībā pret IKP.” kā pelēkais sektors pats apkrāpj sevi un citus uzņēmējus?kā ieviest atbalsta programmas, lai uzņēmēji justu atbalstu, kā izrauties eksportā?“Pelēkā ekonomikā strādājot nav iespējams augt, mērogot uzņēmumus, izrauties eksportā.”
• Ep.96 Baiba Šmite-Roķe par kalpošanu Latvijas cilvēkiem 07.03.2026 45min

  Ar šo turpinām virkni sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta 'Mediāna' autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši 'Tax Stories' podkāsti un blogi. Ar VID ģenerāldirektori šoreiz apspriedām sekojošas tēmas:Latvijas 2.vietu pasaulē ASV NVO 'Tax Foundation' pētījumā un neapmierinātību ar nodokļu sistēmu; uzticēšanās sistēmai saistāma ar pārlieku sarežģītību;ko Baiba darītu Finanšu ministra vietā - kādas izmaiņas veiktu nodokļu sistēmā?bez kurām VID funkcijām varētu arī iztikt?uz 1.1.26. VID divu gadu laikā samazinājis darbinieku skaitu no 3800 uz 2800;EDS IIN deklarācijas sadaļā, nospiežot pogu saņemt datus no VID, deklarācija aizpildās automātiski;Latvijas VID izskatās ļoti labi ES nodokļu administrāciju sanāksmēs, sevišķi ar reitingu sistēmu pat VID saņēmis apbalvojumu;vērtējot izmaksas par vienu iekasēto EUR nodokļos, Latvija ir pirmajā pusē starp ES valstīm; Latvijas ekonomikas pelēkuma spektrs ir ārkārtīgi plašs; noziedzniekus diez vai izdosies izskaust; reitingu sistēma parāda - kuros uzņēmumos ir problēmas; ja uzņēmums uz to nereaģē, tad VID sāk klauvēt pie durvīm;ar mazāku un vienkāršāku nodokļu režīmu daudziem vairs nebūs interese izvairīties;nodokļu sistēma nav primārais kritērijs ārvalstu investīciju piesaistīšanā;VID sniedz konsultācijas arī angļu valodā;lielajiem nodokļu maksātājiem nav atsevišķa departamenta, bet ir vienlīdzīga attieksme pret A reitinga uzņēmumiem: atbildes uz jautājumiem sniedz 3 dienu (ne 10) laikā, neveic kontroles pasākumus;tikai tad, ja VID rerdz ļaunprātību, VID ieslēdz agresīvāku rīcību;sabiedrības uzticēšanās VID rādītāji strauji auguši (no 49% 23.g. uz 59% 24.g.);šobrīd valsts pārvaldē notiek pāreja uz līdzekļu tēriņiem atbilstoši nosprausto mērķu sasniegumiem; to lielāko nodokļu daļu, ko valsts pārvalde izlieto lietderīgi, sabiedrība neuzsver (nelietderīgi izlietotā daļa ir proporcionāli neliela); cilvēkiem būtu vienkāršāk samaksāt nodokļus, ja budžeta tēriņi būtu pilnīgi caurspīdīgi;vēlētājiem jāsaka savu vārdu vēlēšanās, ja viņi vēlas pārmaiņas;nodokļu morāle kā motivātors maksāt nodokļus vs. gods apzagt valsti padomju laikā; sabiedrības uzticēšanās atkarīga no politikas veidotāju darba;nodokļu politikas veidotāji mēdz aizmirst, ka izņēmumi rada vai nu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem vai birokrātisko slogu administrācijai. Vienmēr tādos gadījumāo jārēķina, cik maksā izņēmums vai atvieglojums.
• Ep.95 Aiva Vīksna par budžeta caurspīdīgumu 28.02.2026 55min

  Ar šo sākas virkne sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta Mediāna autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās piecu sēriju dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši Tax Stories podkāsti un blogi. Aiva Vīksna ir Saeimas deputāte, kas ievēlēta no Apvienotā saraksta, bet daudzus gadus ir bijusi saistīta ar nodokļu tēmu, jo dibināja visiem labi zināmo Lietišķās informācijas dienestu, kura paspārnē izdots arī žurnāls Bilance. Viņai vienmēr bijusi tuva MVU tēma. Viņa ir arī vairāku Latvijas augstskolu vieslektore par tēmām “Līderība un motivācija”, “Kā uzsākt biznesu”, “Mentorings”, “Biznesa eņģeļi” u.c. Viņa ir vairāku biznesa grāmatu līdzautore. Ar Aivu sarunājāmies par:kā tiek izlietoti iekasētie nodokļi;kādi nepieciešami uzlabojumu nodokļu sistēmā;vai mums jādodas uz Skandināvijas augstajiem nodokļiem vai uz caurumu aizlāpīšanu - vienkārši nodokļi kā pamats, lai jebkurš tos saprastu;kā radīt uzticēšanos, ka iekasēto izlietos lietderīgi - e-budžeta caurskatāmība;- efektivitāti un atbildības uzņemšanos valsts pārvaldē, kam nepieciešama politiskā griba;- par Lietuvas pieredzi, kur VID sēž pie galda kopā ar lielākajiem uzņēmumiem un palīdz plānot nākamo gadu stratēģijas;- iepirkumos pēc jaunajiem grozījumiem būs caurskatāmība, kas mazinās vēlmi prasīt un dot (kukuļus), u.c. tēmām..
• Ep.94 Philippos Aristotelous - on educating lawyers 20.02.2026 1h 42min

  Philippos Aristotelous is a lawyer who until 2018 was leading the tax practice in the largest law firm in Cyprus. Then he switched to become a law firm management and leadership consultant and wrote a book about happiness. In this episode we discussed:regrets of leaving the legal practice;a look from Cyprus at the Baltic business environment; journey of Philippos to focus on the trainings for law firms only;transfer of business to the next generation in law firms;time recording in law firms;how litigation lawyers apply fees according to the scale determined by the court;Philippos book on happiness;how to cancel the noise around you, filter what supports career growth; stoicism; meditation and inner peace vs. worshipping hero’s quest in the Western culture;web of fictions;a story about a monk; book recommendations;values, etc.
• Ep.93 Aleksandrs Tralmaks par vērtībām 12.02.2026 1h 42min

  Ar Aleksandru gribēju aprunāties, jo viņam vienmēr par visu ir viedoklis. Ne vienmēr tam var piekrist, bet viņš to nebaidās paust. Taču galvenais – viņš ir daudz strādājis ar ārzemju biznesmeņiem, it sevišķi no Skandināvijas un Skandināvijā. Viņš ir mācījies LU politiku un SSE – biznesa administrēšanu. Viss bizness lielā mērā saistīts ar mežu un nekustamā īpašuma industriju. Būtiskākā pieredze - Catella (16 g.), Suppa Advisers (4 g.), Latvia Forest Company (10 g.), pirms tam AS Diena CEO (10 g.).Ar Aleksandru runājām par:Latvijas vēsturi;kā salāgot tehnoloģisko revolūciju ar ierēdņu cilvēcīgumu;biznesu Igaunijā;atgriešanos pie pamatiem - vērtībām; Bībeles kā literatūras darba mācīšanu skolā, lai bērniem mācītu cilvēciskās un kultūras vērtības;nepieciešama īpašumu tiesību ierobežojumu pārskatīšana, sevišķi attiecībā uz nekustamo īpašumu;Valsts digitālās attīstības aģentūrai vai tml. institūcijai jābūt vienai no svarīgākajām institūcijām, kas unificē valsts pārvaldes digitalizāciju; budžeta izdevumu efektivizāciju;push&pull stratēģiju;ģimenei jābūt valsts pamatā, t.sk. IIN atlaides daudzbērnu ģimenēm;ņaudēšana par to, ka viss ir slikti ir varāk kā vēlme tiekties uz izcilību;sports būs arvien lielāka eksporta industrija, attīstoties mākslīgajam industrijai;mēs dzeram bezdievīgi - pāpēc mēs tik daudz dzeram un kā to risināt - sports, mentālā veselība, ēdiens, izglītība; nepieciešams nodoklis pārstrādātai pārtikai;kas uzlabojams pašvaldībās - kā nodrošināt, lai pašvaldības saņem kvalitatīvu atbalstu netipisku lēmumu gadījumā;birokrātiju, regulatoru Latvijā un Baltijā;kooperēšanos ar Lietuvu un Igauniju kā lielāku investoru magnētu;nodokļos fokusam jābūt uz vienkāršošanu; biznesa slēgšanai jābūt tikpat vieglai, kā izveidošanai; efektīvāku kapitāla tirgus pārvaldi un pensiju sistēmas reformu; u.c.
• Ep.92 Shaun Jardine on how to stop billing by h 04.02.2026 1h 5min

  Shaun Jardine is:advocating for replacing hourly billing with outcome‑based pricing; an author of books: ‘Ditch The Billable Hour!’ & ’Switch & Ditch!’was CEO of a UK law firm;a founder of Big Yellow Penguin and Legal GiGZ. I must confess that last year I implemented some of Shaun’s pricing methods and it really works well, in the sense that this way we achieve more of what the client really wants. I love what Shaun wrote on LinkedIn – the billable h is actively damaging the law (tax, marketing, etc) firm profitability, their people, and most of all - their client relationships. We also discussed:the best travel or speaking memories;what inspires Shaun the most;his books;how Shaun helps professional services companies to escape the tyranny of the billable hour; how CEOs can see how busy the employees are without the billable h recorded;what was the change in the law firm when he implemented value based pricing;does the pricing differ in different practice areas of a law firm;Declan AI on www.bigyellowpenguin.ck.uk; what is it and how does it help to set gold, silver, bronze offers;how to determine a fixed fee for a large volume of services;legalgigz.com - what is it and how did it all start and develop from an idea in a pub to an up and running website.For more, please subscribe for my Tax Stories blogs here: www.taukacs.blog
• Ep.91 Žanete Grende – esam saimnieki, ne kalpi 31.01.2026 1h 47min

  Žanete Grende ir Imanta Ziedoņa fonda ‘Viegli’ un biedrības ‘Purvīša muzejs’ līdzdibinātāja, bijusī Kultūras ministre, bijusī LTRK vadītāja. Sporta pedagogs, ekonomiste, biznesmene, Kultūras akadēmijas doktorante, kas izveidojusi divus muzejus, apbrīnojamas enerģijas, prāta un šarma apvienojums.Man liekas, ka par šo sarunu man nebūtu kauns (saturiski, ne tehniski), ja rādītu kāda TV. No sirds iesaku katram noskatīties šo aizraujošo Žanetes stāstu – pat otro reizi klausoties nespēju pārtraukt to klausīties - tik daudz svarīgu un interesantu nianšu šajā stāstījumā. Saruna ļāva arī man paskatīties uz Žaneti nedaudz savādākām acīm, kā līdz šim - ar daudz lielāku cieņu, pirmkārt, par visu, ko viņa dara. Ar Žaneti runājām par sekojošām tēmām. Sieviešu stand-up4 vārda un uzvārda maiņas un to saistība ar dažādiem dzīves posmiemKā Žanete pārdeva Zviedrijā nopirktu žiguli un izveidoja savu biznesuKā godīga nodokļu maksāšana palīdzēja biznesā?Kā un kādēļ Žanete kļuva par Kultūras ministri?Orientēšanās sportuKā spēcīgi juristi vairākās situācijās izglābuši Žaneti?Rīta putra - Žanetes ikrīta blogiPar attieksmi pret lietām - kad kaut kas notiek, Žanete domā, kāpēc tas ir labiKādēļ Zatlers ieslēdza Žaneti un citus Rīgas pilī?Kāds varētu būt alternatīvs partiju finansēšanas modelis?Nacionālās bibliotēkas būvniecību un kukuļiemKā LNMM ieguva EUR 30m renovācijai?Jāmaina vēlēšanu kārtību, bet politiķi šajā sarunā nevar iesaistīties, jo ir ieinteresēti – juristiem te jāuzņemas iniciatīvuOIK, Saulvedi Vārpiņu un amatpersonu atbildībuKatrā valstī ir proporcionāli līdzīgs noziedznieku skaitsValstī trūkst enerģētikas stratēģijasDaudz kur pielāgojamies lobētāju interesēm, nevis paši nosakām, kas mūsu valstij nepieciešamsValsti jāvada kā uzņēmumu; tikai uzņēmumam rezultāts ir peļņa, valsts uzdevums – vadīt tā, lai cilvēki tai uzticētosŽanetes Top10, kā uzlabot Latvijas valsti; punkts nr.1 – vērtības (valstij jābūt uz vērtībām balstītai)Latvijas 5 karaļiem – Visvaldis no Jersikas, Tālivaldis un tā laika nodokli, Namejs, Lamejķis, Kaupo un to, ka esam saimnieki savā zemē, nevis kalpiKā radās QR kods un zīmes kods un kā katrs latvietis var izveidot sava vārda zīmiArī ierēdņu atalgojumam jābūt piesaistītiem pie konkrētiem KPI rādītājiemKā panākt, lai Saeimā ir gudrākie un lai viņi tur gribētu tur būt?Nepieciešamību uz Baltiju kā vienotu reģionu ar kopējo iedzīvotāju skaitu līdzīgu Somijas iedzīvotāju skaitam; Žanetei arī simpetizē ideja par unificētu nodokļu sistēmu un administrēšanu BaltijāKā tapa mikrouzņēmuma nodoklis?Pašapziņa palīdz veidot uzņēmumus, pelnīt un maksāt nodokļusSomijā sabiedrībā ap 70% uzticas valstij, Latvijā - ap 13%Somijas VID uzstādījums – audzināšanas, ne represiju iestādeJa visi godprātīgi maksātu nodokļus, valstij nevajadzētu aizņemtiesNodokļu nemaksātājiem varētu ierobežot pieeju valsts un pašvaldības pakalpojumiemKr.Valdemāra, Ziedoņa, Vācieša MinimismiemKatram jāizlasa Valdemāra dzīvesstāstu un jāpadomā vai es daru pietiekoši?Par Ziedoņa un Purvīša muzejiem – par paveikto, plāniem un mantojuma meklēšanas detektīvstāstiemPurvīša meitas Marionas uzmeklēšanu ASV pansionātāPurvīša gleznu meklēšanu, 423 atrastām Purvīša gleznām un uz Vāciju kara laikā izvestām kastēm - Shenker arhīvos varētu būt par šo kādi pierādījumi; jāizbraukā Vāciju, lai tās kastes mēģinātu atrastKā Žanete atrada Vācijā Tilberga gleznu Latviešu meitene, kas bijusi muzeja pagrabā kopš 50.gadiemkā muzejs Vācijā bija gatavs Latvijai to uzdāvināt, bet Latvija nebija gatava to pieņemt, jo nav attiecīga likumakā Žanete saorganizēja gleznas atvešanu, kaut arī tam nebija naudaskā AI palīdzēja izburties cauri Vācijas birokrātijaiDainu skapis – pirmais Latvijas kompjūtersPar Nirnberga jauno filmu, ko Žanete iesaka noskatīties; un pakārto Rozenbergu un viņa saistību ar PurvītiZiedonis iemācīja Žanetei lasīt Platonu un Rūmī, un kas viņiem visiem 3 ir vienojošais?