LVMI Silava podkāsts

Episodes

• 
  Ģeotelpiskie dati meža veselības un oglekļa piesaistes prognozēšanai 12.10.2026 21m

  Mūsdienu tehnoloģijas paver jaunas iespējas mežu veselības stāvokļa, produktivitātes un oglekļa piesaistes novērtēšanai un prognozēšanai. Ģeotelpiskie dati, LIDAR tehnoloģija un mašīnmācīšanās ļauj iegūt detalizētāku informāciju par kokaudzēm un to augšanas apstākļiem.Kopš 2024. gada LVMI “Silava” sadarbībā ar SIA “Latvijas Finieris mežs”, meža īpašnieku biedrību “Meža konsultants” un SIA “Sodra Forest Latvia” īsteno pētījumu “Ģeotelpisko datu apstrādes algoritmu pielietošana plantāciju mežu veselības stāvokļa un oglekļa piesaistes prognozēšanai”. Tā mērķis ir izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta rīku plantāciju mežu veselības stāvokļa un produktivitātes prognozēšanai neizmantotās lauksaimniecības augsnēs. Pētījuma laikā LVMI “Silava” zinātniskais asistents Aldis Sproģis izstrādāja maģistra darbu, kas saistīts ar pētījuma tematiku.Jaunākajā raidieraksta epizodē Aldis Sproģis stāsta par pētījumā izmantotajām metodēm, iegūtajiem datiem un līdz šim paveikto, kā arī skaidro, kā izstrādātais risinājums var veicināt ilgtspējīgāku mežsaimniecību, efektīvāku kokaudžu pārvaldību un pilnvērtīgāku oglekļa piesaistes uzskaiti.Epizodē uzzināsiet:-par pētījuma tēmas nozīmi un izaicinājumiem, kuru risināšanai tas vērsts;-par parauglaukumu izvietojumu Latvijas teritorijā un tajos iegūtajiem datiem;-par ģeotelpisko datu izmantošanu pētījumā;-par bērzu audžu novērtēšanā izmantotajām metodēm;-par vides un citiem faktoriem, kas ietekmē koku augšanu un attīstību;-par pētījumā līdz šim paveikto un iegūtajiem rezultātiem; -par maģistra darba ietvaros veiktajiem papildu pētījumiem un iegūtajiem rezultātiem.Klausies, uzzini un analizē!
• 
  Meža ceļu monitorings un viedie risinājumi 01.09.2026 20m

  Meža ceļu ar grants segumu stāvoklis un izbraucamība ir būtiski priekšnoteikumi efektīvai mežsaimniecības un kokmateriālu loģistikas nodrošināšanai. Lai veicinātu objektīvu un datos balstītu meža ceļu stāvokļa novērtēšanu, LVMI “Silava” pētniece Santa Kalēja kopš 2025. gada īsteno pēcdoktorantūras pētījumu “Sistēmas prototipa izstrāde meža ceļu ar grants segumu deformācijas noteikšanai un raksturošanai”. Tā ietvaros tiek izstrādāts sensoru sistēmas prototips meža ceļu deformāciju noteikšanai, izmantojot tuvās distances sensorus, GNSS datus un datu apstrādes metodes.Šā gada maijā un jūnijā Santa Kalēja devās mobilitātes vizītēs uz Zviedriju un Somiju, lai iepazītu šo valstu pieredzi meža ceļu plānošanā, uzturēšanā un stāvokļa monitoringā.Jaunākajā LVMI “Silava” raidieraksta epizodē Santa Kalēja stāsta par mobilitātes vizītēs pieredzēto un gūtajām atziņām:-         Kāda pieredze gūta mobilitātes vizītēs Zviedrijā un Somijā, un kā tā tiks izmantota pēcdoktorantūras pētījumā?-         Kā Zviedrijā tiek plānota un organizēta grants seguma meža ceļu uzturēšana un monitorings, ņemot vērā to nozīmi kokmateriālu loģistikā?-         Kādas tehnoloģijas un metodes Somijā tiek izmantotas meža ceļu stāvokļa un nestspējas novērtēšanai?-         Kā starptautiskajā pieredzē gūtās atziņas tiks integrētas RoadScanner prototipa izstrādē?Klausies raidieraksta epizodi un uzzini vairāk par starptautisko pieredzi, mūsdienīgiem meža ceļu monitoringa risinājumiem un RoadScanner prototipa izstrādi!
• 
  Ko Dabas atjaunošanas regula nozīmē Latvijas mežiem? 06.08.2026 21m

  Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regula izvirza vērienīgus mērķus dabas un ekosistēmu atjaunošanai, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu noturībai. Regula attiecas arī uz meža ekosistēmām un paredz atjaunot Eiropas nozīmes dzīvotnes, kas pašlaik nav labā stāvoklī.Lai īstenotu regulas prasības, tiek izstrādāts Nacionālais dabas atjaunošanas plāns, kas paredz pasākumus ekosistēmu, tostarp mežu, bioloģiskās daudzveidības un dabas kapitāla saglabāšanai un uzlabošanai. Kopš 2024. gada LVMI “Silava” ar Meža attīstības fonda atbalstu īsteno pētījumus “Priekšlikumi meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, izmantojot regulas par dabas atjaunošanu projektā ietvertos rādītājus”, kuros analizēti meža ekosistēmu indikatori un izstrādāti priekšlikumi to uzlabošanai atbilstoši Dabas atjaunošanas regulas (ES) 2024/1991 prasībām.Ko šī regula nozīmē Latvijas mežiem un meža bioloģiskajai daudzveidībai? Kā tiks vērtēts ekosistēmu stāvoklis un kādi indikatori tiks izmantoti mežu novērtēšanai? Par to jaunākajā raidieraksta epizodē stāsta LVMI “Silava” pētniece Ilze Matisone.Jaunākajā raidieraksta epizodē par to:-         kas ir Dabas atjaunošanas regula un ko tā paredz;-         kādi meža ekosistēmu indikatori tiek izvērtēti;-         kāda ir indikatoru nozīme dabas un ekosistēmu atjaunošanā;-         kāda ir Latvijas situācija un līdzšinējie rezultāti.Klausies epizodi un uzzini vairāk par Dabas atjaunošanas regulas nozīmi Latvijas mežiem!
• 
  LVMI "Silava" aktivitātes LLMZA ietvaros 06.07.2026 25m

  Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija ir nozīmīga Latvijas Zinātnes kopienas sastāvdaļa, kas darbojas sinerģijā ar zinātniskajām institūcijām un ministrijām. Tā ir sabiedriska organizācija, kuras darbība aptver lauksaimniecības, pārtikas, veterinārmedicīnas, agrārās ekonomikas, meža zinātņu un inženierzinātņu jomas, veicinot pētniecību un zināšanu pārnesi praksē.Jaunākajā LVMI “Silava” raidieraksta epizodē uzmanības centrā ir LLMZA darbība, tās loma zinātnes un nozares attīstībā, kā arī nesen notikušie nozīmīgie pasākumi:* 4. jūnijā notika LLMZA kopsapulce, kuras laikā tika ievēlēts jaunais akadēmijas prezidijs un nodaļu vadītāji, kā arī uzņemti jauni īstenie, ārzemju un goda locekļi. Kopsapulces laikā par LLMZA Meža zinātņu nodaļas vadītāju ievēlēja LVMI “Silava” vadošo pētnieci Dagniju Lazdiņu. * 12. jūnijā LVMI “Silava” zinātniskajos objektos Kalsnavas mežu novadā norisinājās LLMZA 2026. gada Lauka un mežu izmēģinājumu un laboratoriju seminārs, kurā akadēmijas locekļi iepazinās ar aktuālākajiem pētījumiem, inovācijām un meža ekosistēmu izpētes rezultātiem.Šajā epizodē LVMI “Silava” vadošā pētniece un LLMZA Meža zinātņu nodaļas vadītāja Dagnija Lazdiņa iepazīstina klausītājus ar:-         LLMZA būtību, mērķiem un uzdevumiem, -         akadēmijas darbības vēsturisko attīstību,-         tās nākotnes iecerēm un prioritātēm, -         ieskatu Lauka un mežu izmēģinājumu un laboratoriju semināra norisē un secinājumos. Klausies, lai uzzinātu vairāk par zinātnes, mežsaimniecības un inovāciju mijiedarbību, kā arī LLMZA nozīmi Latvijas pētniecības telpā.
• 
  Veco mežu raksturošana lauka darbos: no parauglaukumiem līdz analīzei 04.06.2026 22m

  Vecie meži ir nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, jo tie uzkrāj un ilgstoši saglabā lielu oglekļa daudzumu gan koku biomasā, gan augsnē, vienlaikus kalpojot kā stabilas oglekļa krātuves. Tie ir svarīgi arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, nodrošinot daudzveidīgas mikrodzīvotnes un stiprinot ekosistēmu noturību.Veco mežu izpētei Latvijā īpašu uzmanību pievērš LVMI “Silava”, īstenojot vairākus pētījumus šajā jomā. Viens no tiem ir Meža attīstības fonda atbalstītais pētījums “Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem”, kas tiek īstenots kopš 2021. gada.Pētījumu ietvaros viens no uzdevumiem ir dominējošo koku atmiršanas procesa analīze, mikrodzīvotņu, audzes struktūras, atmirušās koksnes apjoma un bioloģiskās daudzveidības indikatoru izpēte.LVMI “Silava” zinātniskā asistente Ieva Jaunslaviete ikdienā strādā mežā, ievācot zinātniskos datus vecajās mežaudzēs.Šajā raidieraksta epizodē viņa stāstīs:-             kāda ir zinātnieka ikdiena, veicot lauka darbus dažādos gadalaikos — gan izaicinājumi, gan ieguvumi;-             kas ir parauglaukums un kādam nolūkam tas tiek izmantots;-             kā notiek lauka pētījumi un kādi dati tiek iegūti vecajās mežaudzēs;-             kā attālās izpētes un jaunās tehnoloģijas ietekmē meža zinātnes darbu un vai tās var aizstāt darbu mežā.Klausies, uzzini un iepazīsti meža zinātni tuvāk!Plašāk par jaunākajiem LVMI “Silava” pētījumiem par vecām mežaudzēm:Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2024)Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2023)Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2022)
• 
  Kūdra un klimats: izaicinājumi un risinājumi Latvijā 07.05.2026 27m

  Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss ar būtisku lomu tautsaimniecībā, taču tās ieguve un izmantošana vienlaikus rada siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietekmē kūdrājus. Tas padara šo nozari par vienu no piemēriem, kur satiekas ekonomika, vide un klimata politika.Šiem izaicinājumiem pievēršas arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Vides risinājumu institūtu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Dārzkopības institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūtu, īstenojot pētījumu projektu PeatTransform, kura mērķis ir veicināt kūdras nozares klimatneitralitāti no 2050. gada.Jaunākajā raidieraksta epizodē LVMI “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš stāsta par pētījumu projektu PeatTransform:· galvenajiem virzieniem — emisiju mērījumiem un emisiju samazināšanas pasākumiem, degradēto kūdrāju atjaunošanu, jaunu ilgtspējīgu produktu izstrādi, kā arī nozares nākotnes attīstības scenārijiem;· sagaidāmajiem rezultātiem — no zinātniskām publikācijām un inovācijām līdz klimata politikas risinājumiem, kas palīdzēs ilgtspējīgi pārvaldīt kūdras resursus un samazināt to izmantošanas ietekmi uz klimatu.Klausies, uzzini un analizē!Plašāk PeatTransform informācijas centrā: www.kudrajupetijumi.lv
• 
  Susuri Latvijā: to izpēte un monitorings 13.04.2026 39m

  Latvijā sastopamas trīs īpaši aizsargājamas susuru sugas - lielais susuris (Glis glis), meža susuris (Dryomys nitedula) un mazais susuris (Muscardinus avellanarius). Lai gan šīs sugas Eirāzijā un Eiropā kopumā ir salīdzinoši plaši izplatītas, atsevišķos reģionos to izplatība samazinās.Meža susuris ir viena no vismazāk pētītajām susuru sugām Eiropā, savukārt Latvijā viena no visvairāk izpētītajām. Latvijā tā sastopama ļoti ierobežotā teritorijā - valsts dienvidaustrumu daļā, dabas parkā “Silene” un tam piegulošajās teritorijās. Iespējams, ka Latvijā zināma viena no vistālāk ziemeļos esoša meža susura populācija.Savukārt mazā susura populācija Latvijā atrodas sava izplatības areāla ziemeļu robežas perifērijā un šīs sugas susuri sastopami galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā. Lai gan Eiropā suga ir salīdzinoši labi izpētīta, Latvijā līdz šim bija pieejama tikai fragmentāra informācija par tās izplatību.Arī lielais susuris Latvijā sasniedz izplatības ziemeļu robežu. Daugavas un Gaujas senlejās ir zināmas trīs apakšpopulācijas. Eiropā suga ir labi izpētīta, Latvijā fragmentāri.Mazais susuris un meža susuris ir ierakstīti Eiropas Savienības Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā. Visas trīs sugas iekļautas Starptautiskās Sarkanās grāmatas zema riska kategorijā, bet Latvijas Sarkanās grāmatas jaunākajā izdevumā meža susuris iekļauts kritiski apdraudēto sugu kategorijā, bet lielais susuris stipri apdraudētas sugas kategorijā. Mazais susuris iekļauts neapdraudēto sugu kategorijā.Latvijā ir bijis sastopams arī dārza susuris (Eliomys quercinus). Šobrīd suga ir uzskatāma par reģionāli izzudušu. Vēsturiski suga bija izplatīta lielākajā daļā Eiropas, tajā skaitā arī Latvijā bija salīdzinoši bieži sastopama. Sugas areāls sāka strauji sarukt pagājušā gadsimta otrajā pusē un joprojām sarūk.Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību paredz veikt mazā susura un meža susura monitoringu. Lai iegūtu padziļinātu informāciju par šo sugu stāvokli un to dzīvotnēm, LVMI “Silava” īsteno abu susuru sugu speciālo monitoringu. Tā mērķis ir izvērtēt populāciju stāvokli Latvijā, izprast ekoloģiskos procesus un nepieciešamības gadījumā izstrādāt ieteikumus sugu aizsardzībai. Monitoringa dati ir būtiski arī Latvijas ziņojumu sagatavošanai Eiropas Komisijai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas prasībām.Jaunākajā LVMI “Silava” raidieraksta epizodē pētniece Digna Pilāte stāsta:* par susuru sugām Latvijā un dzīvotnēm,* speciālā monitoringa metodēm,* iespējām pamanīt šo dzīvnieku klātbūtni savā apkārtnē,* kādi ir galvenie faktori, kas ietekmē susuru populāciju samazināšanos.Klausies, uzzini un izproti Latvijas mežu mazāk pamanāmo iemītnieku dzīvi! Plašāk par LVMI “Silava” veikto susuru monitoringu: Meža susura un mazā susura monitorings (speciālais monitorings) 2025–2027 
• 
  Attēli no meža dzīves: kā slēpņu kameras palīdz zinātniekiem 09.03.2026 41m

  Mūsdienās meža ekosistēmu izpētē arvien lielāku lomu spēlē slēpņu kameras. Tās ļauj iegūt ieskatu dzīvnieku uzvedībā, teritoriju izmantošanā un bieži arī palīdz saskatīt atšķirīgas pazīmes starp vienas sugas indivīdiem – novērojumos, ko agrāk ar tradicionālajiem lauka pētījumiem bija grūti vai pat neiespējami iegūt. Slēpņu kameras nodrošina nepārtrauktu un nemanāmu datu vākšanu, palīdzot zinātniekiem noskaidrot sugu klātbūtni, dzīvnieku dinamiku plašās teritorijās un ilgākos laika periodos. Tās ļauj sekot līdzi arī retu vai naktsdzīvnieku uzvedībai un modelēt ekosistēmu procesus. Šajā raidieraksta epizodē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošie pētnieki Jānis Ozoliņš un Guna Bagrade skaidro:-         kā tiek izvēlētas vietas slēpņu kameru uzstādīšanai,-         kuros pētījumos tās tiek izmantotas,-         kā kameras palīdz novērot dzīvniekus un viņu uzvedību,-         kā attīstījusies šo ierīču izmantošana lauka pētījumos,-         kādus datus tās ļauj iegūt mūsdienās.Klausies, uzzini un iegrimsti meža dzīves noslēpumos!
• 
  Mežs no augšas: kā attālā izpēte maina meža zinātni 16.02.2026 31m

  Attālā izpēte mūsdienās ir kļuvusi par zīmīgu rīku meža ekosistēmu izpētē un ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Tā apvieno dažādas tehnoloģijas un datu avotus, kā piemēram, satelītattēlus, aerofotogrāfijas, lāzerskenēšanu un citus datu avotus, kas ļauj iegūt informāciju par mežu lielās teritorijās un dažādos laika periodos. Šādi iespējams analizēt procesus, kurus ar tradicionālajiem lauka mērījumiem vien aptvert būtu sarežģīti vai pat neiespējami.Meža zinātnē attālā izpēte sniedz iespēju novērtēt mežaudžu struktūru, sekot līdzi to attīstībai, noteikt biomasas un oglekļa uzkrājumus, kā arī identificēt bioloģiski nozīmīgas teritorijas. Īpaši būtiska ir attālās izpētes un lauka pētījumu kombinēšana, kas ļauj iegūt ticamus, telpiski plašus un ilgtermiņā salīdzināmus datus. Tas paver iespējas modelēt nākotnes scenārijus un pieņemt datos balstītus lēmumus meža apsaimniekošanā.Šajā raidieraksta epizodē Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” attālās izpētes attīstības vadītājs Jānis Ivanovs skaidro, kas ir attālā izpēte un kāpēc tā kļuvusi par neatņemamu mūsdienu meža zinātnes sastāvdaļu. Sarunā uzzināsiet:-         kas pamudinājis pievērsties attālās izpētes virzienam,-         kā attīstījusies attālā izpēte vēsturiski,-         kādas metodes un dati tiek izmantoti mūsdienās,-         kā šīs pieejas tiek integrētas LVMI “Silava” pētījumos.Klausies, uzzini un atklāj, kā dati no gaisa palīdz labāk izprast mežu procesus uz zemes.
• 
  Latvijas un Rumānijas meži vienā pētījumā: ieskats pēcdokotrantūras pētījumā par vecām mežaudzēm 14.01.2026 35m

  Veci meži ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī var būt nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, tāpēc tiem ir nozīmīga loma arī Eiropas Savienības dabas aizsardzības un bioekonomikas mērķu sasniegšanā.Nereti tieši noteiktas struktūras (veci, lieli dobumaini koki un lielu dimensiju kritalas) nodrošina dzīvotnes dažādām aizsargājamām dzīvo organismu grupām vecos mežos. Šādas mežaudzes glabā arī dabas kultūrvēsturisko mantojumu, saglabā cilvēka maz pārveidotu ainavu, kā arī nodrošina virkni citu ekosistēmas pakalpojumus, ko sniedz meži, kā piemēram, ūdens režīma stabilitāti un citas vides funkcijas.Piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā daļa veco mežu hemiboreālajos mežos, kur galvenais meža elements ir veca kokaudze, spēj nodrošināt ilgstoši augstu oglekļa uzkrājumu koku biomasā, savukārt citos koku augšanas apstākļos un dabisko traucējumu ietekmē šī spēja var būt ierobežota. Tomēr tas nemazina nepieciešamību saglabāt un padziļināti pētīt vecos mežus, lai iegūtu zinātniski pamatotas atziņas par šādām meža ekosistēmām un to izmaiņu dinamiku.Kopš 2025. gada aprīļa pēcdoktorantūras pētījumu “Audzes strukturālās dinamikas un bioloģiskās daudzveidības novērtējums vecās skuju koku mežaudzēs hemiboreālajos mežos dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībai” īsteno LVMI Silava pētniece, mežzinātņu doktore Laura Ķēniņa. Šajā raidieraksta epizodē viņa stāsta par pētījuma norisi, kura ietvaros dati tiek vākti Latvijā un Rumānijā, salīdzinot vecas skuju koku mežaudzes dažādos reģionos.Pētījumā tiek analizētas veco mežu struktūras izmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, savvaļas dzīvnieku — zīdītāju, putnu un apputeksnētāju — klātbūtne, kā arī atmirušās koksnes nozīme ekosistēmu funkcionēšanā. Iegūtie rezultāti sniegs nozīmīgu ieguldījumu dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībā.Klausies, uzzini un analizē!Pētījums izstrādāts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1 specifiskais atbalsta mērķis "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" pētījumu ietvaros "Audzes strukturālās dinamikas un bioloģiskās daudzveidības novērtējums vecās skuju koku mežaudzēs hemiboreālajos mežos dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībai" Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/040.
• 
  2025. gads skaitļos un sasniegumos 23.12.2025 26m

  Gada nogale ir laiks, kad apstāties, atskatīties uz paveikto un izvērtēt gan aizvadīto gadu, gan iepriekšējos sasniegumus. LVMI “Silava” raidieraksts šogad atzīmē jau trīs gadu jubileju, un par godu tam klausītājiem tiek dāvināta īpaša gada noslēguma epizode “2025. gads skaitļos un sasniegumos”.Šajā epizodē podkāsta moderatori Kaspars Liepiņš un Laura Ķēniņa kopā ar raidieraksta producenti Ilzi Zepu atskatās uz aizvadīto gadu – pārrunā būtiskākos notikumus, sasniegumus, izaicinājumus un interesantākos faktus, kas raksturojuši 2025. gadu LVMI “Silava” raidieraksta un institūta darbībā.Klausies, uzzini un analizē – kāds bijis šis gads skaitļos, pieredzē un atziņās.
• 
  Koku zalenis praksē: vēsture un mūsdienu iespējas 03.12.2025 26m

  LVMI “Silava” mežsaimniecības inženieris Ojārs Polis, smalkās organiskās sintēzes tehnoloģijas specialitātes ķīmiķis, savas darba gaitas institūtā uzsāka 1975. gadā pēc aspirantūras beigšanas. Kopš tā laika viņš ir pētījis Latvijas koku zaleņa ķīmisko sastāvu, strādājis pie jaunu produktu izstrādes un to ieviešanas praksē.Latvijā skuju koku zalenis (skujas un nepārkoksnējušies dzinumi) jau sen tiek uzskatīts par tīru, augstvērtīgu un bioloģiski aktīvu dabas vielu avotu. Jau pagājušā gadsimta otrajā pusē no koku, galvenokārt egles,  zaleņa tika ražoti dažādi tirgus produkti, tostarp hlorofila preparāti, ēteriskās eļļas, poliprenoli un dažādu ekstraktvielu maisījumi, kas tika pielietoti kosmētikā, farmācijā, augu aizsardzībā un citās nozarēs. Šajā raidieraksta epizodē Ojārs Polis stāsta:-         kādas ir bioloģiski aktīvās vielas, ko iespējams iegūt no zaleņa,-         kādi produkti tika iegūti Meža izejvielas pārstrādes laboratorijā un kāda bija to pozitīvā ietekme,-         kuri no tolaik attīstītajiem produktiem saglabājušies līdz mūsdienām,-         kāda situācija ir pasaulē – kur vēl tiek pētīts koku zaleņa ķīmiskais sastāvs.Klausies, uzzini un iepazīsti Latvijas mežistrādes atlieku vērtīgo potenciālu!
• 
  Mežs - vairāk nekā koksne: nekoksnes produkti, pakalpojumi un sabiedrības attieksme 04.11.2025 25m

  Mežs nav tikai koksne. Tā ir dzīva, daudzfunkcionāla ekosistēma, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu cilvēku labklājībā un labbūtībā - no oglekļa piesaistes un bioloģiskās daudzveidības līdz rekreācijai, ainavas estētikai un veselības uzlabošanas iespējām.Šajā raidieraksta epizodē LVMI "Silava" vadošā pētniece Zane Lībiete iepazīstina ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem par meža nekoksnes produktiem un to ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā.Klausies un uzzini:- Kādi ir būtiskākie nekoksnes produkti Latvijā, un kā tos ietekmē meža apsaimniekošana?- Kā laika gaitā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret meža nekoksnes produktu ieguvi?- Kā meža ceļi kalpo kā piemērs cilvēka ietekmētai, bet ekoloģiski un sabiedriski nozīmīgai ekosistēmai?Epizodē rezultāti no vairākiem aktuāliem LVMI "Silava" pētījumiem, tostarp:Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtējums, tā devums Latvijas tautsaimniecībā Ietekme uz vidi un apsaimniekošanas izaicinājumi rekreācijai nozīmīgās meža teritorijās Latvijā Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi Meža ekosistēmu pakalpojumu novērtējums LatvijāKlausies, uzzini un izproti mežu plašo nozīmi - no dabas bagātībām līdz sabiedrībai nozīmīgām vērtībām. Mežs ir vairāk nekā tikai koku kopums!
• 
  Bioloģiskā daudzveidība augsnē 06.10.2025 33m

  Zem mūsu kājām atrodas dzīvības pilna pasaule, kuru bieži vien nepamanām – augsne. Tā ir mājvieta milzīgam un daudzveidīgam organismu klāstam – no mikroskopiskām baktērijām, sēnēm un vienšūņiem līdz sliekām, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Šī bioloģiskā daudzveidība veido sarežģītu un savstarpēji saistītu ekosistēmu, kas ir būtiska ne tikai augsnes veselības un auglības nodrošināšanai, bet arī augu produktivitātei, klimata noturībai un kopējai ekosistēmu stabilitātei.LVMI “Silava” īsteno vairākus zinātniskus pētījumus, kas veltīti augsnes bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmu funkcijām un politikas veidošanai:BIOservicES – pētījums par augsnes bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmu funkciju un pakalpojumu savstarpējo saistību dažādos zemes izmantošanas veidos. Tā ietvaros tiek analizēti gan zemes izmantošanas virzītājspēki un slodzes, gan klimata pārmaiņu ietekme un ekonomiskais novērtējums.InBestSoil – starptautisks pētījums, kura mērķis ir izstrādāt ietvaru augsnes veselības integrēšanai politikas veidošanas procesos, tostarp novērtējot augsnes ekosistēmu pakalpojumus un veicinot ieguldījumus ilgtspējīgā augsnes pārvaldībā.Šajā LVMI “Silava” raidierakstu epizodē zinātniskā asistente Austra Zuševica stāsta:-         Vai var likt vienlīdzības zīmi starp augsnes veselību un bioloģisko daudzveidību?-         Kā praktiski noteikt un novērtēt augsnes bioloģisko daudzveidību?-         Kāda ir augsnes daudzveidības loma meža ekosistēmās?-         Vai un kā mēs varam uzturēt un atjaunot augsnes veselību, lai tā būtu noturīga pret klimata pārmaiņu ietekmi?Klausies, uzzini un analizē!Iedziļinies pasaulē, kas sākas tur, kur sākas dzīvība un kur tiek lemts par mūsu nākotni.
• 
  Privātie meži un lielie jautājumi - apsaimniekošana, konsolidācija, kooperācija 08.09.2025 34m

  Aptuveni 49% Latvijas mežu pieder privātpersonām, kamēr pārējie atrodas valsts, pašvaldību vai citu juridisko personu īpašumā. Privātie meži ir nozīmīgs dabas un ekonomikas resurss, tomēr to pilnais potenciāls joprojām nav izmantots – sadrumstalotība, pasīva apsaimniekošana un sadarbības trūkums kavē attīstību.Šajā epizodē, balstoties uz nesen noslēgušos pētījumu “Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings”, Juris Zariņš un Dagnija Lazdiņa dalās ar būtiskiem secinājumiem un atbild uz lielajiem jautājumiem:- Kāda ir privāto mežu situācija Latvijā šobrīd?- Kā mainījies apsaimniekošanas profils, un ar ko atšķiras mazie, vidējie un lielie īpašnieki?- Kā izveidojušies privātie meža īpašumi un kādas atšķirības vērojamas mežu vecumstruktūrā un valdošajās koku sugās?- Kāda ir situācija Latvijā ar meža īpašnieku kooperatīviem? Vai tie spēj apvienot īpašniekus efektīvākai mežsaimniecībai un kāda ir to attīstības perspektīva?- Kādi ir būtiskākie izaicinājumi privātajos mežos?- Kur redzamas pozitīvas pārmaiņas un izaugsmes iespējas?Klausies, uzzini un analizē!Plašāk par pētījumu Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings
• 
  Drošāk, ātrāk, gudrāk – mašinizētā mežizstrāde 12.08.2025 32m

  Mežsaimniecības tehnika ir kļuvusi par neaizstājamu sabiedroto mūsdienu mežsaimniecībā. Šīs mašīnas – harvesters un forvarders – padara mežizstrādi efektīvāku, drošāku un videi draudzīgāku. Tās ne tikai atvieglo smago roku darbu, bet arī uzlabo darba apstākļus, padarot darbu mežā drošāku un komfortablāku.Šajā epizodē LVMI “Silava” pētnieks Agris Zimelis dalās pieredzē par Harvesteru ražošanas datu izmantošanu mežsaimniecības lēmumu pieņemšanā un ilgtspējības rādītāju novērtēšanā, kā arī stāsta par: * Mežizstrādes posmiem un tehnikas izmantojumu* Darba ražīguma uzskaiti un plānošanu* Ietekmes uz vidi samazināšanas risinājumiem* Izstrādāto atvērtā koda risinājumu meža mašīnu datu aptrādē * Mašīnu parku un tehnoloģiskajām tendencēm Latvijā. Plašāk par LVMI “Silava” veiktajiem jaunākajiem pētījumiem par mašinizētu mežizstrādi:HprForMan – Harvesteru ražošanas datos balstītu meža apsaimniekošanas lēmumu atbalsta un ziņošanas rīku izstrāde (Nr. lzp-2023/1-0550)Moipu 300 F2 darba galvas izvērtējums jaunaudžu, krājas kopšanas un atjaunošanas cirtēs skuju koku audzēsHarvestera prototipa izstrādāšana kokaugu stādījumu un īscirtmeta plantāciju zāģēšanai un biokurināmā sagatavošanaiKlausies, uzzini un analizē
• 
  Vilks aizsardzībā vai pārvaldībā? Jaunais statuss un tā ietekme Latvijā 10.07.2025 39m

  Šī gada 7. martā Eiropas Komisija ierosināja grozījumus Biotopu direktīvā, paredzot vilku (Canis lupus) aizsardzības statusa maiņu Eiropas Savienības līmenī – no “stingri aizsargājamas” uz “aizsargājamu” sugu. Šīs izmaiņas ļaus dalībvalstīm elastīgāk un mērķtiecīgāk pārvaldīt vietējās vilku populācijas, vienlaikus saglabājot pienākumu nodrošināt sugas labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Ko tas nozīmē Latvijai?LVMI “Silava” meža faunas un medniecības pētījumu virziena zinātniece Agrita Žunna uzsver: ‘’Vilku populācija Latvijā ir stabila, tās apsaimniekošana tiek balstīta uz zinātniski pamatotu monitoringu un piesardzības principiem. Medības ir viens no instrumentiem, kā līdzsvarot vilku skaitu un mazināt konfliktus ar cilvēku sabiedrību’’. Tā kā vilku medību sezona sāksies 15. jūlijā, jaunajā LVMI “Silava” podkāsta epizodē tiek meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:-             Vai vilku statusa maiņa ietekmēs Latvijas medniecības praksi?-             Kāpēc pieaug konflikti ar mājlopu īpašniekiem un kādus risinājumus piedāvā zinātne?-             Kādas metodes dzīvnieku aizsardzībai tiek izmantotas citās valstīs?-             Kas ir “problemātisks vilks” un kādos gadījumos tie var būt bīstami cilvēkiem?-             Vilku spējas pielāgoties – vai tas ir drauds vai izdzīvošanas veiksmes stāsts?Plašāka informācija par LVMI “Silava” jaunākajiem veiktajiem pētījumiem par vilku populāciju Latvijā:Medībām pakļautas pelēko vilku populācijas ekoloģisko funkciju saglabāšana apsaimniekotos mežosPelēkā vilka Canis lupus sugas aizsardzības plānā paredzēto pētījumu izmantošana populācijas adaptīvas aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas izstrādēMedību ietekme uz pelēkā vilka (Canis lupus) populācijas stāvokli Latvijā (2024)Klausies, uzzini un analizē!
• 
  Mežs pēc liesmām: ugunsgrēku vēsture, sekas un priedes spēks atjaunoties 03.06.2025 26m

  Klimata pārmaiņas palielina ugunsbīstamību mežos visā pasaulē – arī Latvijā. No 1. maija valstī oficiāli sākusies ugunsnedrošā sezona. Lai gan šobrīd laikapstākļi ir samērā mitri un vēsi, vasaras karstums un sausums var ātri mainīt situāciju.Šajā epizodē viesojas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Māra Kitenberga, kura, balstoties uz iegūtajiem zinātniskiem datiem un novērojumiem par Slīteres Nacionālā parka Bažu purva apkārtnē notikušajiem ugunsgrēkiem, iepazīstina: -             kā ugunsrētas koku stumbros kļūst par vērtīgām liecībām, ar kurām iespējams rekonstruēt meža ugunsgrēku vēsturi – pat precīzi nosakot, kurā sezonā tas noticis;-             kā vecums, mizas biezums un vainaga augstums ietekmē koka uguns izturību;-             kā ugunsgrēkus klasificē pēc intensitātes un ietekmes uz ekosistēmu – un kurš no trijiem ugunsgrēku veidiem visbiežāk skar Latvijas mežus;-             un kā parastās priedes spēj atjaunoties pēc ugunsgrēka, un vai to spējas atšķiras atkarībā no tā, vai ugunsgrēka skartajā platībā veikta sanitārā vienlaidus cirte vai nē?Klausies, uzzini un analizē, kā uguns pārzīmē meža seju un kā daba meklē ceļu uz atjaunošanos!Un atceries: esi apdomīgs un saudzē mežu – katra liesma sākas no mazas dzirksteles!
• 
  Briežu dzimtas pārnadžu radīto bojājumu monitorings jaunaudzēs 06.05.2025 39m

  Pēdējo gadu laikā Eiropā un arī citur pasaulē dažu briežu dzimtas pārnadžu sugu populācijas ir būtiski pieaugušas. Šī tendence vērojama arī Latvijā, kur aļņi, staltbrieži un arī stirnas rada problēmas mežsaimniekiem un citiem zemes īpašniekiem. Daudzas meža jaunaudzes saskaras ar tādiem briežu dzimtas pārnadžu bojājumiem kā nokosti galotnes dzinumi vai nolauzti stumbri, kā arī mizas bojājumi un sānu dzinumu apkodumi. Šāda veida ietekme uz kokiem kavē vai pat pilnībā aptur to augšanu.Postījumi īpaši smagi skar priežu, egļu, apšu un pēdējos gados arī bērzu jaunaudzes – turklāt visbiežāk tie notiek tieši tajā audzes vecumposmā, kad koki ir visjutīgākie, un pat neliels bojājums var nozīmēt ilgtermiņa ietekmi. Tādējādi tiek zaudēti gadiem ilgi ieguldītais darbs un arī līdzekļi – sākot no augsnes sagatavošanas un kvalitatīva stādāmā materiāla iegādes līdz jaunaudžu aizsardzības pasākumiem.Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš un zinātniskā asistente Gundega Done šajā podkāsta epizodē dalīsies ar jaunāko pētījumu atziņām un praktisko pieredzi par:- briežu dzimtas bojājumu monitoringa metodiku – kā šos postījumus sistemātiski novērtē un apzina Latvijas mežos;- tipiskākajiem pārnadžu radītajiem bojājumu veidiem;- faktoriem, kas var ietekmēt pārnadžu populāciju izmaiņas;- praktiskiem ieteikumiem un aizsardzības pasākumiem – kādas metodes strādā visefektīvāk un kā mežsaimnieki var mazināt zaudējumus.Atceries - mežs ir ilgtermiņa ieguldījums – sargāsim to kopā!Klausies, uzzini un analizē!
• 
  Vēsturiskie meži Latvijā 02.04.2025 27m

  Eiropā senie meži aizņem ap 8 miljoniem hektāru jeb 4 % no kontinenta platības. Seno mežu atrašanās vieta un attīstība saistītas ar cilvēka dzīvi un saimniecisko darbību noteiktu dabas apstākļu kontekstā, piemēram, ar meža produktu izmantošanu un meža platību pārveidi citos zemes lietojuma veidos. Latvijā, līdzīgi kā tas noticis arī citviet Eiropas zemienēs, seno mežu platības ir samazinājušās līdz relatīvi nelielai ainavas daļai, jo liela daļa apkārtējās zemes tiek izmantota intensīvai lauksaimniecībai. Senajiem mežiem Latvijas ainavā izveidojies īpatnējs musturs, jo tie kopš industriālā laikmeta sākuma 19. gadsimta otrajā pusē izdzīvojuši caur straujām un mainīgām zemes izmantošanas tendencēm un intensīvu mežsaimniecību, kas ir veicinājusi Latvijas reģionu ainavisko, ekoloģisko un kultūrvēsturisko atšķirību.Laika posmā no 2022. - 2024. gadam LVMI "Silava" tika īstenoti pētījumi: Potenciāli bioloģiski vērtīgo meža teritoriju vēsturiskās analīzes metodikas aprobācija, atlases atvērto datu un algoritmu bibliotēkas sagatavošana un publicēšana, Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību (2023. gads) unInformācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību (2024. gads). Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" zinātnieki Mārtiņš Lūkins un Juris Zariņš stāsta:- cik plašs un kādi avoti tika analizēti pētījuma ietvaros,- par kartogrāfiskajiem materiāliem, vai tie kalpo tikai kā vēstures liecības,- par sadarbību vēsturisko liecību un materiālu izmantošanā,- kad Latvijā parādījās pirmā meža apsaimniekošanas likumdošana, - par to, kas padara Latviju īpašu seno mežu izpētes jomā.Klausies, uzzini un analizē!